Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā valda nomierinoša atmosfēra. Sentēvu ēkas apmeklējumiem ir slēgtas, bet publikai pieejamas pastaigu takas. Šis ir arī laiks, kad Brīvdabas muzeja direktores amatā nu jau gandrīz pusgadu ir Zanda Ķergalve. Viņa pastāstīja: “Šis laiks no ikviena darbinieka paprasa dubultkapacitāti darbā, pilnīgi noteikti vairāk nekā ikdienā. Kā jebkurā valsts iestādē šeit ir dokumentācijas jeb administratīvie darbi, kas – pilnīgi vienalga, kādi apstākļi ir –, ir jāpaveic. Ir inventarizācijas un dažādi citi saimnieciskie darbi, kurus neatliek epidemioloģisko apstākļu dēļ.”
Kā pirmo lielo darāmo darbu Ķergalve min muzeja krājuma glabātuves būvniecību. Bet pamatā aktuālas esot saimnieciskās lietas, kas jāveic visā 87 hektārus plašajā muzeja teritorijā – jāsakārto inženiertehniskās komunikācijas, ūdensvads, jārisina ugunsdrošības jautājumi
No pēdējā laika veikumiem Brīvdabas muzejs var lepoties ar tagad sniega segas klātajiem jauniem niedru jumtiem Vidzemes zemnieku sētā. Iepriekšējais jumta segums bija kalpojis 50 gadus.
“Niedres nav tāds materiāls, kuru var absolūti precīzi prognozēt. Viņš stāv, ļoti labi kalpo, jūs viņu pārbaudāt – nekas netek, bet tad pienāk tāds brīdis, kad šīs niedres ir sadēdējušas, – viens jumts piecus gadus ātrāk, viens vēlāk, bet vidēji – 50 gadi, un niedru jumts ir jāmaina,” pastāstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.
Muzeja galvenais krājuma glabātājs piebilst, ka vairākām senajām ēkām būtu nepieciešama arī klona maiņa. Jumti tika atjaunoti par pērn Brīvdabas muzejam valsts piešķirtajiem nepilniem 200 tūkstošiem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šobrīd ikgadējais muzeja budžets ir pusotrs miljons eiro. Tomēr, lai plānotu lielākus projektus, nepieciešami papildu līdzekļi un spēja vajadzību pamatot. Muzeja direktore skaidroja, ka jebkurš darbs sākas ar izpēti un projektēšanu, taču to ir vērts uzsākt tajā brīdī, kad ir pamats cerēt, ka tam būs risinājums: “Es gribētu cerēt, ka uz muzeja simtgadi 2024. gadā mēs ar kaut ko jau varēsim lepoties, bet droši teikt, ka pēc desmit gadiem mums te viss būs – tas būtu pārsteidzīgi.”
