Kultūras ziņas

"Vendenes lotospuķe" – romāns par Jāni Poruku

Kultūras ziņas

Trīs tēvu fotostāsti par saviem bērniem

Brīvdabas muzejā atjauno dzirnavu spārnus un salmu jumtus

Brīvdabas muzejā atjauno dzirnavu spārnus un salmu jumtus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejā noslēgusies Šķibes vējdzirnavu spārnu restaurācija. Dzirnavas brīvdabas muzejā no Jelgavas apriņķa Šķibes muižas ir vienīgās Latvijā pilnībā saglabājušās staba tipa dzirnavas. Savukārt muzeja plašajā teritorijā šogad turpinās darbs pie niedru jumtu atjaunošanas vairākās novadu sētās.

Dzirnavas, kas celtas apmēram 1814. gadā, no Šķibes pagasta Bendzolēm uz Brīvdabas muzeju pārveda 1936. gadā. Tās savulaik kalpoja Šķibes muižas vajadzībām, bet pēc agrārās reformas nonāca ilggadējā dzirnavnieka īpašumā.

“Tas ir tā saucamais staba dzirnavu tips. Un visa šī ēka ir pagriežama kā “namiņš uz vistas kājas” ap savu asi,” skaidro Brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.

“Šis dzirnavu variants pamazām iznīka, un mūsdienās šis ir vienīgais eksemplārs Latvijā, kas ir saglabāts pilnībā.”

Pēdējos gadus dzirnavu spārni bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un jau sāka apdraudēt muzeja apmeklētājus. Tādēļ tika pieņemts lēmums vējdzirnavu spārnus atjaunot.

SIA “ReRe Meistari” Galdniecības restaurācijas daļas vadītājs Normunds Kotāns par paveikto stāsta: “Spārni ir atjaunoti pilnībā. Izmantots ir priedes kokmateriāls, tepat Latvijas mežos sagādāts. No deviņmetrīgiem baļķiem, kas ir ļoti grūti šobrīd dabūnami. Process, lai izgatavotu spārnus, ir ļoti skrupulozs. Mēs saņēmām no muzeja arhīva rasējumus par šīm dzirnavām, kādi viņi bijuši iepriekš. Tad, rūpīgi tos izpētot, mēs arī veicām sagatavošanās darbus.”

Dzirnavu spārniem pilnībā atjaunoti autentiskie būvkalumi. No jauna izgatavotas arī āra kāpnes un margas. Kā atzīst muzeja krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais, dzirnavas praktiski ir darba kārtībā: “Pirms darbības ir jāuzvelk buras uz spārniem jeb zēģele, jāatlaiž bremžu mehānisms, kas ir kluči, kas notur augšā zobratu, un tad jāpagriež arī ēka pret vēju.”

Pārmaiņas muzejā pēdējā gada laikā piedzīvojis arī ēku ansamblis Vidzemes sētā. Muzeja teritorijā senās mājas atrodas kopš 1935. gada, savukārt niedru jumti tām mainīti jau vairākkārt. 

Mārtiņš Kuplais stāsta: “Tur tālumā jūs redzat Ausekļa klēti. Dzejnieks pa vasarām tik tiešām ir te mitinājies. Tur jumts stāv jau vairāk nekā 20 gadus, un šai ziemeļu pusē viņš ir nosūnojis. Te ir jumti, kas ir likti pagājušajā gadā, un tie ir skaisti pelēki, bet nupat svaigi liktais Šķestera klētij, tas ir zeltaini brīnišķīgs.”

Līdz šim Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā nomainīti Lībiešu sētas skaidu jumti, un pašreiz noris darbi uz zvejnieku sētas “Cēlāju” dzīvojamās  mājas jumta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti