“Tys beja na viņ svareigs, bet ari cīši vajadzeigs, jo Dagda atsarūn dīzgon patuoli nu Reigys,” Inta Viļuma Latvijas Radio 1 raidejumā “Kolnasāta” stuosta par tū, kai 2002. godā tyka veiduots folklorys centrs juos dzymtajā pusē, Dagdā. “Iz tū breidi, tys beja 2002. gods, kod roduos napīcīšameiba veiduot koč kū tyvuok. Sova veida kruotivi, kurā byutu daīmamys vysys ar myusu nūvodu saisteituos tradicejis i dzīsmis, kab navajadzātu vysim māruot tuolū ceļu iz Reigu i pavadeit naskaitomys stuņdis folklorys kruotuvē. Vīnkuoršuok ir aizbraukt vīnam cylvākam, savuokt tū vysu i atvest, kai ari vysu laiku papyldynuot, apstaiguot vītejūs teiciejus i sakruot tū vysu vīnā vītā. Leidz ar tū folklorys kūpu vadeituojim, školuotuojim, kulturys darbinīkim byutu īspieja atīt tepat, iz Dagdu, i dabuot vysu vīnuvīt.”
Inta pīzeist, ka pādejūs godūs ir nūvārojams interesis pīaugums par etnografeju i senejuom tradicejom, kurys ļauds niule gryb otkon ceļt gaismā. “Ari kuozuos mes varim nūvāruot senejūs tradiceju atdzimšonu, par kū ir ari lela prīca, jo tuos senejuos tradicejis ir ar lelu nūzeimi...
Tam ir lela viesture itū ir darejuši myusu seņči na jau vīnkuorši taipat. Vysys darbeibys beja pamatuotys i tys beja sova veida rituals.
Pasalelynoj ari školānu interese, bīži iz Dagdys folklorys centru grīžās ari školuotuoji ci atvad školānus, studentus… Tys ir cīši labi, jo, ja nabyutu paguotnis, nabyutu ari nuokūtnis. Tys beja svareigs myusu seņčim, tys ir svareigi mums, i mums ir juopaskaidroj deļkuo tys beja svareigs i juonūdūd ari nuokamajom paaudzem,” tai Inta Viļuma.
Kai jau stuosteits, aizvadeituo goda golā Inta Viļuma izdavuse ari gruomotu “Dagdys pyura skreinis gruomota”, dorbs pi kurys ilga vasalus četrus godus. Tika ceiteigi vuokta informaceja nu apleicīnis ļaužu, kab leidz Latvejis symtgadei varātum Dagdys nūvoda leigovys pyura skreinē svineigi īlikt symtū prīškmatu.
“Īsasaiteja kotrs Dagdys nūvoda pogosts. Vysapyrma es uzrunuoju kulturys dzeivis organizatorus pogostūs, jo jī ir tī, kas pazeist attīceiguo pogosta amatnīkus i izaruodeja tai, ka tauta teišom ir cīši, cīši atsauceiga. Nu vysim Dagdys nūvoda pogostim atguoja koč kaidys lītys, kurys mes variejom īlikt myusu leigovys pyurā i kurys ir attīcynomys iz deveņpadsmituo godu symta vydu, t. i, iz tū laiku, kod leigovys vēļ precejuos tautystārpā, kod pyurā beja symtim zeču saadāts vysaidūs rokstūs. Jūstys, krakli, goldauti, dvīli, tys ir teišom cīši boguots.”
Dorbs pi ituos gruomotys Intai atkluoja daudzi stuostu par senejom tradicejom, ar kurom ļauds lobpruot dalejuos. Inta atkluoj, ka pyura skreinē ir daudzi seneju, viesturisku lītu, kurys ļauds atnasuši leidz ar sovys dzymtys viesturis stuostim.
Sovpus gruomotyss raksteišona latgaliski deve vareibu dazynuot itūs lītu latgaliskūs nūsaukumus, tymā vydā ari tūs, kas myusdīnuos ir damiersti.
“Nabeja šaubu, ka itei gruomota byus latgalīšu volūdā i leidz ar tū gribejuos ari, kab tī vuordi izskaņ literari pareizi, jo, ka mes nūbraucam iz blokus sādžu ci kai cytvīt sauc solu, ta tī nūsaukumi izreiz mainuos, gon ari pasaruoda koč kaidi meikstynojumi, burti teik izrunuoti cytaižuok i leidz ar tū mes pīaicynojam volūdneicu Sandru Ūdri, lai jei myusus pakorigej. Suocem saleidzynuot, kai nu kurā pusē kū sauce. Vysleluokuo izbreine beja par dvīļu golūs asūšom mežginem… Kai ba mežginis, bet eipaši taids vuords natyka lītuots i es tod soku: ”Napīmiņu, pīzvaneišu taņtei pavaicuošu.” Pīzvaneju, i taņte izstuosteja, ka tuos sauce par kvarbatkom... Izaruoda, ka ari myusu pusē taids nūsaukums beja, bet niule jau ir pazuds. Tys ari ir svareigi, ka tī nūsaukumi otkon teik calti gaismā.”
