Gaismas pili arhitekts salīdzināja ar ādu, kuras iekšpusē glabājas vērtības. Ēka runā viņa vietā – ir liecinājums tam, ko arhitekts ar šo ēku gribējis pateikt. Birkerts tomēr piebilda, ka arhitektūrai nevajadzētu runāt skaļāk par grāmatām. Svarīgākais šajā ēkā ir grāmatas.
"Ēkas tēls ir šeit un runā pats par sevi," norādīja Birkerts. "Viņš runā par mūsu tautas pagātni, runā par šodienas valodām un droši var skatīties nākotnē. Viņš ir redzams."
Birkerts uzrunā atzina, ka arhitekti nav labi runātāji. Viņš ir daudz domājis par to, ko teikt, un padarījis runu aizvien īsāku.
"Kas ir bibliotēka, es zinu. Un Andris [Vilks] saka, ka bibliotēka ir vieta, kur glabājas tautas kultūras vērtības," uzsvēra arhitekts, nosaucot četrus latviešu kultūras identitātes simbolus - Nacionālo operu, Nacionālo teātri, Nacionālo mākslas muzeju un Nacionālo bibliotēku. Tie, pēc Birkerta domām, ir četri stūrakmeņi, uz kuriem mēs stāvam kultūras ziņā.
Arhitekts pateicās domubiedriem un galvenajiem sava darba atbalstītājiem - LNB direktoram Andrim Vilkam, kuru draugu lokā varētu saukt nevis par Vilku, bet gan Lauvu, bijušajai kultūras ministrei Helēnai Demakovai, kuru tauta dēvējot par Gaismas pils krustmāti, savam kolēģim Modrim Ģelzim un savai kundzei Silvijai. Tāpat Birkerts pieminēja arhitektu Gunāru Asaru, kurš piezvanījis viņam ar piedāvājumu projektēt LNB jauno ēku.
Iepriekš Birkerts atzina, ka vairāk nekā 20 gadu garumā brīžiem bijis vienīgais, kurš joprojām ticējis, ka Gaismas pils tiks pabeigta, un par rezultātu ir gandarīts. Lai gan ēkas projekts gadu gaitā piedzīvojis dažādas pārmaiņas un tā tapusi divas vai pat trīs reizes ilgāk nekā parasti, rezultāts atbilstot pirms 20 gadiem izsapņotajam.
Kā iepriekš vēstīts, 29. augustā ar vērienīgu pasākumu “Salasīšanās” noslēdzas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Gaismas pils atklāšanas nedēļa.
Oficiālajā Inaugurācijas ceremonijā piedalījās ap 100 ārvalstu viesu, toskait Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) prezidente Sinnika Sipile, Eiropas Bibliotēku informācijas un dokumentācijas asociācijas (EBLIDA) prezidents Klauss Pēters Betgers, kā arī 17 nacionālo bibliotēku vadītāji, tostarp Dānijas Nacionālās bibliotēkas direktors, UNESCO eksperts Erlands Koldings-Nīlsens, Lietuvas Nacionālās bibliotēkas direktors un “Bibliotheca Baltica” organizācijas prezidents Renalds Gudauskas, UNESCO pārstāvis Henriks Juškevičs, bijusī Latvijas vēstniece Francijā Aina Nagobads-Ābola, Dānijas Kultūras institūta ģenerālsekretārs Mikaels Mecs-Merks, kā arī Nīderlandes princese Petra Laurentīne un Orānijas princese Meibla van Amsberga.
