Panorāma

Kā ievēlēja iepriekšējos prezidentus

Panorāma

M.Kovaļevska atkal dzied Latvijas Nacionālajā operā

Pirmo reizi Baznīcu nakts arī Latgalē

Baznīcu nakts īpašas sajūtas sagādā Latgales dievnamu apmeklētājiem

Ar aizlūgumu un zvanu skaņām pirmo reizi „Baznīcu nakts” pasākumi tika ieskandināti 15 Latgales dievnamos. Viens no tiem ir arī Jasmuižas Svētā Krusta pagodināšanas katoļu baznīca Preiļu novadā, kuras draudzei piederīgās ģimenes rosināja pasākuma viesus ne tikai piedalīties lūgšanās, bet arī iesaistīties bērnu un jauniešu radošajās darbnīcās. To dalībnieki Kristers un Marta atzīst, ka patīk baznīcu nakts pasākumi.

Atzinīgi šo pasākumu vērtē arī citi sanākušie. “[Gribu] bērniem parādīt kaut ko citu, kaut ko tādu garīgāku,” saka Aizkalnes pagasta iedzīvotāja Iveta Šņepste. “Ir vajadzīgs uzrunāt cilvēkus – nedaudz pakustināt cilvēkus. Nevienam nav noslēpums, ka tie, kas iet un dara, tie arī iet un dara, bet tie, kas sēž mājās, kā prāvests saka, viņus vajag īpaši uzrunāt, īpaši paaicināt,” norāda viena no pasākumu rīkotājām, ērģelniece Ilze Rožinska.

Lai gan katoliskās tradīcijas Latgalē jau vairāku gadsimtu garumā tiek nodotas no paaudzes paaudzē, Baznīcu nakts ir ļoti vērtīgs notikums jo tā ir iespēja kopā pulcēt daudz kuplāku draudzes locekļu skaitu, nekā ikdienā.

Pērnā gadsimta sākumā draudzēm piederīgi bija vairāki tūkstoši katoļticīgo. Šobrīd tie ir tikai daži simti, stāsta Rēzeknes un Preiļu novada prāvesti. “Dzimstības nav, laulību nav un rezultāts tāds, ka kādreiz bija 6000 – 1930.gadā, bet tagad ir 300 (..) Cik zinu, Rietumu valstīs stāvoklis ir pat kritiskāks nekā šeit. Tur daudzas baznīcas ir slēgtas. Kā saka – no pārāk labas dzīves, Dievu aizmirst. Koncentrējas uz materiāliem labumiem,” kritisks ir Vārkavas draudzes prāvests Onufrijs Pujats.

Līdzīgās domās ir Ciskādu, Ozolmuižas un Feimaņu draudžu prāvests Imants Petrovskis. “Vecāki, kas ar darbu ir aizņemti. Arī Padomju laikā daudzus cilvēkus no baznīcas atstūma. Cilvēku ticībā iecirta lielu robu. Toreiz bija ateisma gadi. Tagad tas modernais laiks,” secina Petrovskis.

Lai pierādītu, ka arī baznīcu vēsture un tās noslēpumi ir interesanti arī mūsu dienu cilvēkiem, Rēzeknes novada Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīcā vēsturnieks Māris Rumaks iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar Feimaņu pagasta un baznīcas vēsturi Eiropas un Pasaules kontekstā, kam sekoja ekskursija kriptās un pagrabos aplūkojot ikdienā nepieejamas baznīcas vietas. “Muzeju telpas te ir dažādas,” saka Petrovskis.

Atzinīgi redzēto vērtē arī pašos Feimaņos. “Tiem pašiem vietējiem cilvēkiem parādīt tās vērtības, kas mums ir tepat uz vietas un kuras mēs esam pieraduši redzēt,” saka Feimaņu pagasta iedzīvotāja Ērika Grigorjeva.

“Man ļoti patīk. Es esmu pirmo reizi tādā vietā kā Feimaņos,” prieku pauž Viļānu draudzes piederīgā Elvīra. “Es apbrīnoju to, ka te ir tik daudz jaunatnes,” viņa piebilst.

Feimaņos tika atklāta izstāde par materiāliem un apģērbiem, kas vairākus gadus simtus glabāti Feimaņu baznīcas pūra lādēs. Baznīcu naktī Latgalē durvis vaļā vēra arī citu konfesiju dievnami, ļaujot tuvāk iepazīt gan luterāņu, gan pareizticīgo un vecticībnieku kultūru un garīgās vērtības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt