Panorāma

Panorāma

Panorāma

Elektrolīniju remonti rada neērtības

Himnas autora mazmazdēls par dzimtas gaitām

Baumaņu Kārļa mazmazdēls iepazinis vecvectēvu no vecmāmiņas stāstiem

Rolfu Vitalu Kuldīgā vairāk pazīst kā pacietīgu Baznīcas ielas maketa veidotāju un paša pārzīmētu ģerboņu kolekcionāru. Viņš ir arī Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa mazmazdēls. Lai arī savu vecvectēvu Rolfs nekad nav sastapis, viņš par to daudz uzzinājis no savas vecmammas Baumaņu Kārļa meitas.

Rolfs Venceslavs Inocents Vitals pasaulē nāca tieši 100 gadu pēc sava vecvectēva Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzimšanas. Par to, kāds bijis vecvectēva raksturs, domāšana, dzīves filozofija, viņš vairāk secinājis no saskarsmes ar savu vecmāmiņu, Baumaņu Kārļa meitu Martu Matildi. Vecmāmiņai bijis ražens mūžs, viņa nodzīvojusi 90 gadu un bērnībā ar viņu veidojusies cieša saikne.

Vecmāmiņa ar Rolfu visbiežāk runājusi vācu valodā, jo tā bija viņas ģimenes valoda. Tā kā Rolfa tēvs bijis vācietis, tā ir arī Rolfa tautība. Viņš atceras, ka vecmāmiņa vienmēr uzsvērusi izglītības nozīmi, runājusi par taisnīgumu, mākslu, arī reliģiju.

"Tā doma nāca no Baumaņu Kārļa. Baumaņu Kārlis uzrakstīja “Dievs, svētī Latviju!”, bet viņš teica, Dievs ir katrā cilvēkā, un, tas man palika uz visu mūžu, nav abstrakta būtne, bet katra cilvēka garīgais īpašums," saka Baumaņu Kārļa mazmazdēls.

Kad Latvijai pāri vēlās Otrais pasaules karš, ģimene atradās Vācijā. Tomēr pēc kara, nezinot, ko sagaidīt no izpostītās Latvijas, ģimene atgriezās.

"Mums bija tad saruna. Man bija 10 gadu, mani neņēma galvā, saka vāciski – ko mēs darīsim, vai paliksim Vācijā vai brauksim uz mājām. Tā kā viņiem tās bija mājas daudzus gadus, man 10 gadus un mēs nolēmām, ka mēs brauksim mājās," stāsta Rolfs Venceslavs Inocents Vitals.

Rolfs atklāj, ka bērnībā nav Latvijas himnu izjutis kā kaut ko īpašu, tomēr, kad to atkal varēja dziedāt brīvi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, vienmēr tas bijis emocionāls pārdzīvojums. Kuldīgā ilgus gadus Rolfs strādājis par dekoratoru, kā arī mākslinieku sadzīves pakalpojumu kombinātā. Viņš atceras, ka padomju gados divas reizes izveidojis publiski redzamas sarkanbaltsarkanas kompozīcijas – vienu pie kādas ēkas pilsētā, otru savai mājai.

Rolfs Vitals atzīst, ka Baumaņu Kārļa mākslinieciskais pasaules redzējums vijas cauri visām paaudzēm, tā Rolfa dēls Armands aizrāvies ar dažādu dekoru veidošanu no akmeņiem, savukārt Rolfa ilgus gadus veidotais Baznīcas ielas makets nu glabājas Kudīgas muzejā. Jau no padomju laikiem viņš aizrāvies ar ģerboņu pārzīmēšanu. To kolekcija jau mērāma četros tūkstošos. Šobrīd padomā veidot Limbažu ģerboni, lai varētu sarīkot nelielu izstādi jau ieplānotā tikšanās reizē Baumaņu Kārļa pēdējā dzīvesvietā Limbažos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti