Fotomākslinieka Igora Pliča ieguldījums
(informāciju sagatavojuši latgaliešu kultūras balvas "Boņuks" rīkotāji)
Fotomākslinieku un fotovēsturnieku Igoru Pliču vislabāk raksturo Imanta Ziedoņa vārdi: "Garainis, kas veicina vārīšanos." Igors Pličs ir šāds nemiera gars, kurš gan fotografē, gan dibina Latgales fotogrāfu biedrību, gan vāc, pēta, stāsta un ceļ gaismā šī novada foto vēsturi. Viņš ir fundamentālās grāmatas "Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā" (2021) idejas un koncepta autors. Grāmatā ir apkopota informācija par vairāk nekā 344 Latgalē strādājošiem fotogrāfiem, pāri par 2000 fotogrāfiju no 1858.gada līdz pat mūsdienām. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks saņēma latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2021" nomināciju
Igora Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām kultūrvēsturiskajām monogrāfijām: "Latgales rakstu gaismā", "Ai, māte Latgale", "Latgales kultūras vēsture", "Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena", "Es dziedāšu par tevi", "Latgale un tās ļaudis". Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām ir "Latgale fotogrāfijās" (2013), "Latgalietis XXI gadsimtā" (2017).
Dzimis 1954. gadā Rīgā, bērnības gadus pavadījis Balvu novada Tilžā, bet lielāko mūža daļu nodzīvojis Preiļos. Fotogrāfa izglītību apguvis Rīgas 34. arodskolā, pēc tam strādājis Ludzas, Rēzeknes un Preiļu fotoateljē, kur veidojis bildes gan kāzām, gan kolhoza pirmrindnieku goda dēļiem, gan partijas biedru kartēm un pat cūku pasēm. Lauku zēns visu laiku profesionāli pilnveidojies – pasūtījis specializēto fotoliteratūru, studējis fototehnoloģijas Maskavas politehnikumā.
Fotogrāfs ir strādājis visos iespējamajos žanros, bet vismīļākā viņam esot dabas ainava.
Nozīmīgs ir arī Igora Pliča sabiedriskais veikums. Viņš organizē foto konkursus, rīko izstādes, dibina privāto muzeju ar senlietu un Latgales fotovēstures ekspozīciju, izveidoja Jāņa Gleizda piemiņas istabu, renovēja vecāko koka māju Preiļos, kā arī pagalmā uzbūvēja Latvijā mazāko dievnamu, savulaik nodarbojās ar uzņēmējdarbību.
Par balvu
Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā "Boņuks" par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma "Latgolys vuords" veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa "Rikova" ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa "Vīraksne" vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla "Katōļu Dzeive" redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicists un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, tēlnieks Indulis Folkmanis, keramiķis Voldemārs Voguls un kordiriģents Jānis Gruduls.
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības "Gors" komanda, sadarbojoties ar biedrību "Partitūra".
"Boņuks 2022" balvas pasniegšanas ceremoniju vadīs aktieris Jānis Kronis. Skatītājus klātienē un tiešraidē TV priecēs grupas "Bez PVN" un Valters Pūce, "Latgalīšu Reps", "Tautumeitas" un Renārs Kaupers, bērnu grupa "Rupuči", Ūga, folkloristi Ēriks Zeps un Julgī Stalte, kā arī Māra Briežkalna kvintets kopā ar Birutu Ozoliņu. Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā tiks noskaidroti arī publikas simpātijas balsojuma balvas – Žika – saņēmējs. Savu simpātiju varēsi atbalstīt Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, kurā balsošana notiks sadarbībā ar latgaliešu ziņu portālu lakuga.lv. Balsojums sāksies 20. februārī un būs līdz 1. martam.
