Pretī Balvu Romas katoļu baznīcai pie daudzdzīvokļu mājām izveidots skvērs ar pieminekli par godu prāvestam Antonam Rimovičam. Šogad viņam aprit jau 153.atceres gadadiena.
Antons Rimovičs dzimis Lietuvā, bet pēc Pēterpils Garīgā semināra beigšanas tika nozīmēts darbā uz Latviju, kur kalpoja visu mūžu. Balvu katoļu baznīcā uz sienas saglabājies unikāls, ar roku rakstīts dievnamā kalpojušo prāvestu saraksts. Tur minēts arī Antona Rimoviča vārds, kurš 17 gadus kalpoja Balvos.
Rimoviča vadībā tika atjaunots senais dievnams un pateicoties viņam Balvi sāka veidoties kā apdzīvota teritorija.
“Antons Rimovičs pulcinājis visus apkārt baznīcai, dāvājis vietu gan māju celtniecībai, dažādiem tirgotājiem, un tā veidojās Balvu pilsēta, Balvu miests," stāstīja Balvu katoļu baznīcas prāvests Mārtiņš Klušs.
Tieši Balvos Rimovičs aizrāvās arī ar koktēlniecību. Baznīcas altāra būvei un kokgriezumu veidošanai prāvests Rimovičs ataicināja no Lietuvas kokgriezēju Ananaiti. Kokgriezēja darbs iepatikās arī pašam prāvestam un viņš pakāpeniski apguva šo mākslu. Arī šodien Balvu baznīca rotāta ar viņa kokā grieztajiem svēto tēliem.
“Daudzas lietas mēs nezinām, tos pašus faktus, vēstures līkločus. Simts gadi Latvijai tas ir, lai atcerētos tos ļaudis, cilvēkus, kas ir devuši kādu labumu," sacīja Klušs.
Šobrīd Balvu novada muzejā apskatāma Rimoviča koka skulptūru izstāde. Izstāde uz Latviju atceļojusi sadarbībā ar Šauļu Aušras muzeju Lietuvā, kam pieder Rimoviča koka mākslas darbi.
"Īpašu uzmanību viņš ir veltījis tieši sejām. Ja varbūt sākotnēji darbos ķermeņa proporcijas varbūt nav tik precīzas, bet sejā ir neizpaliekoša šī te noskaņa. Mīmika, gaišums un tāda sajūta, ka tās skulptūras skatās uz tevi," stāstīja Balvu novada muzeja vadītāja Iveta Supe.
Svinot Latvijas simtgadi un Balvu 90.gadus, izveidojot skvēru un pieminekli, tiek atstāta paliekoša vērtība, vēsturē iezīmējot Balvu pilsētai nozīmīgu cilvēku – Antonu Rimoviču, prāvestu un mākslinieku vienā personā.
