Pie Balvu muižas parka iebraucējus no Gulbenes puses Partizānu un Brīvības ielas krustojumā sagaida “Staņislavs”, kā to ikdienā dēvē paši balvenieši. Tas ir Balvu Brīvības simbols, piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem. Uz pieminekļa pamatnes stāv “Sargājošais partizāns”, kas atliets bronzā, pie sāniem rokās tam ierocis un kājās vīzes.
Kā idejiskais pamats tika izvēlēta pulka devīze: “Tēvs dēlam vīzes dara no vītola lūciņām, dēls vīzēm karā gāja, tēvu zemi aizstāvot.”
Kā norādīja Balvu novada muzeja vadītāja Iveta Supe, pēc Brīvības cīņām Latgales partizāni dibināja biedrību un viens no šīs biedrības uzdevumiem bija izveidot pieminekli savu kritušo biedru piemiņai. Pieminekli veidoja tēlnieks Kārlis Jansons, tas tika atklāts pirms 83 gadiem.
“Balvenieši patiesībā ļoti lepojas ar šo pieminekli, kas mums ir savā veidā ir kā “Brīvības piemineklis”. Brīvības cīņu laikā tieši Balvi kļuva par Latgales partizānu pulka šūpuli, kuram ir tāda īpaša vēsture, jo viņš veidojās no vietējiem cilvēkiem, veidojot partizānu vienības, un šie Latgales partizāni bija izcīnījuši vairākas kaujas, kad par viņiem tikai uzzināja štābā. 1919. gada 5. jūlijā tika izdota pavēle nosaukt šo Balvu partizānu nodaļu par Latgales partizānu pulku. Uz to brīdi pulkā 813 vīri, bet 1920. gada martā jau ir divi ar pusi tūkstoši vīru,” stāstīja Supe.
Piemineklim nav vienkārša pastāvēšanas vēsture. Pēc tā atklāšanas 1938. gadā tas drīz vien tika demontēts. Supe skaidroja, ka piemineklis vairākkārt aizvākts:
“Sākoties Otrajam pasaules karam, tad, kad ienāca Sarkanā armija, tika izdota pavēle par pieminekļa iznīcināšanu, pamats tika uzspridzināts, bet pats “Sargājošā partizāna” tēls aizvilkts uz milicijas pagalmu. Bet arī tas nebija ilgi, 1941. gada rudenī pilsētā saimniekoja vācieši, vācu armijas karaspēks. Un vietējie iedzīvotāji no milicijas pagalma pieminekļa skulptūru atgrieza atpakaļ savā vietā, bet tikai uz kādu brīdi. 1944. gadā Balvos atkal atgriežas Sarkanā armija, un tad piemineklis tiek likvidēts un iznīcināts vēlreiz, un šoreiz pilnīgi bez pēdām.”
Taču 1993. gadā 11. novembrī piemineklis atgriežas savā vietā, to pēc vecajām fotogrāfijām un skicēm atjaunoja tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons kopā ar Ivo Folkmani.
“Patiesībā tas nosaukums nāk līdz no pašiem pirmsākumiem, pārskatīju vairākus dokumentus, un jau pie pirmās atklāšanas tiek lietots šis vārds, it kā esot pirmais kritušais karavīrs bijis vārdā Staņislavs. Tādu dokumentālu apliecinājumu, kāpēc tieši Staņislavs, nav, bet tautā tas ir iegājies, un tā mēs viņu saucam. Staņislavs ir tāds stiprs un mūsu pusei raksturīgs vārds, īpaši Brīvības cīņu laikā,” stāstot, kā piemineklis atguvis “Staņislava” vārdu, sacīja Supe.
Šodien gan pieminekļa vieta ir tukša, no pieminekļa pamatnes karavīra tēls ir noņemts jau aizvadītā gada nogalē. Ir sākušies pieminekļa jeb precīzāk – pieminekļa pamatnes atjaunošanas darbi, tajā jau pirms desmit gadiem parādījās pirmās plaisas. Lai pamatni atjaunotu, bija nepieciešams ņemt nost smago karavīra tēlu.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs skaidroja: “Nojaucot līdz bojātajām vietām un tās saliekot atpakaļ, tas tiks gan slīpēts, gan tīrīts, gan pulēts un viss atjaunots, un tad tikai kā “lego” tiks salikts atpakaļ un, jāsaka, ar materiāliem, kas ir atbilstoši mūsdienām. Pašu pieminekli tikai vizuāli atjaunos, visi lielie darbi ir saistīti ar pamatni, uz kā viņš atradās.”
Šobrīd ir jāpiesaista līdzekļi, lai uzsāktos pieminekļa atjaunošanas darbus varētu pabeigt. Šobrīd jau ieguldīti 15 tūkstoši eiro, vēl esot vajadzīga tikpat liela summa. Pieminekļa atjaunošanas darbus iecerēts paveikts šī gada laikā.
