Baltijas ceļa atcere, jaunas latviešu filmas un izrādes: Kāds būs 2019. gads kultūrā? 

Latvijas simtgades svinības visa gada garumā raisījušas gan daudz pozitīvu emociju, gan arī daudz asu diskusiju. Izrādās, nekas jau nebeigsies, viss būs tikai citādāk. Vai turpināsim svinēt arī nākamgad?

“2019. gadā Latvijas valsts simtgades programmu raksturo Brīvības cīņu simtgades, nacionālo institūciju rašanās simtgades un Baltijas ceļa trīsdesmitgades piemiņas un atceres svinību notikumi,” stāsta Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta. 

2019. gadā Latvijas simtgades svinības turpinās varonības zīmē. Būs daudzu vēsturisko notikumu rekonstrukcijas Liepājā un Cēsīs. Kā skaidro Pavļuta,

22. jūnijā liela diena gaidāma Cēsīs – ar plašu programmu tiks atzīmēta Cēsu kauju simtgade. 

“Gan ar tradicionālajām kauju rekonstrukcijām, gan īpašiem notikumiem bērniem, gan lielu, skaistu muzikālu uzvedumu visiem kā jaunu ieguldījumu simtgades programmā,” bilst Pavļuta. 

Pagājušais gads viennozīmīgi bija Latvijas kino skatītākais un filmām bagātākais zelta gads. Pie kinoteātra  “Splendid Palace” sarkanais paklājs tika ritināts visbiežāk. Kas Latvijas kino industriju gaida nākamgad, vislabāk zina prognozēt Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja, kinokritiķe Dita Rietuma.

“Tādai milzīgai traģēdijai iemesla nav, jo vismaz gada sākumā kinoteātros nonāks ļoti daudz Latvijā veidotu filmu.

Šo bagātību palīdzēs veidot arī divas pēdējās no simtgades programmas filmām. Pilnmetrāžas animācijas filma “Jēkabs, Mimi un runājošie suņi”, kurai ir kases grāvēja potenciāls,” stāsta Rietuma. “Mēs gaidām arī vēl Gata Šmita vēsturisko piedzīvojumu drāmu “1906”. Šīs filmas būs skatāmas kinoteātros agrā pavasarī.”

Simtgades programmas filmas Latvijā 2018. gadā ir noskatījies rekordliels skatītāju daudzums – vairāk nekā 300 000 skatītāju. Latvijas filmas kinoteātros pērn redzēja pusmiljons skatītāju. Šādu rekordu nav bijis pēdējo 30 gadu laikā! 2019. gada rudenī vēl iecerētas četru pilnmetrāžas spēlfilmu pirmizrādes. Populārā Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94” ekranizācijai pievērsies režisors debitants Jānis Ābele, Andris Gauja strādā pie filmas par  pusmūža krīzes drāmu “Nekas mūs neapturēs”. Bet gada nogalē iecerēta studijas “Kultfilma” producētā filma “Dvēseļu putenis”.

Starptautiski Latvijas kino jomas pārstāvjiem būs iespēja sevi parādīt jau februārī. Berlīnes starptautiskajā kino festivālā jau iekļauta Igaunijas un Latvijas kopražojuma animācijas filma “Lote un pazudušie pūķi”.

Radošā lidojuma prognozes visgrūtāk ir izteikt mainīgo noskaņojuma laikapstākļu ietekmē. Gandrīz visu par radošām personībām un viņu izpausmēm nākamajā gadā prognozēt apņemas mākslas zinātniece un daudzu izstāžu kuratore Inga Šteimane.

“Man liekas, ka nākamais gads būs saistīts ar tādu mītu un pieņēmumu dekonstrukciju. Arvien lielāku, jo principā tas iezīmējās arī šogad. Tas nes sev līdzi jaunu vietu radīšanu,” uzskata Šteimane. “Nekādu dižu pārsteigumu tomēr nav. Ir diezgan līdzens, profesionāls darbs. Domāju, ka mūsu vidi krietni ir papildinājusi biennāle – konkrēti “RIBOCA”. Mums ir jāsaprot, kā ar to sadzīvojam un jābūt gataviem sadarboties. Vai arī, ja gribam par to izteikt kritiku, tad mums ir jābūt gataviem uz profesionālu dialogu.

Ir labs laiks, un mani personīgi ir pārņēmusi sajūta pēdējos pāris gados, ka vairs nav tā, ka var neejot zināt, kas būs. Ir jāiet un ir jāskatās, jo ir iespējami pārsteigumi.”

Latvijas teātri dzīvo savā laika joslā – sezonās. Un katru sezonu skatītājiem tiek piedāvātas teju padsmit pirmizrādes. Kādas varētu būt 2019. gada teātra tendences, prognozē teātra zinātājs Ojārs Rubenis.

“Mēs, cilvēki, no pelēcības esam noguruši! Mēs esam noguruši no negācijām, lietām un nemitīgo problēmu risināšanas,” uzsver Rubenis.

“Viena tendence, kas parādās šobrīd, ir, ka ļoti daudz top jaunu, sīkāku un mazāku teātru. “Kvadrifrons”,  “Dirty Deal Teatro” pārvācās uz jaunām telpām, un labi strādā Ģertrūdes ielas teātris.

Tas ļoti sekmēs lielo teātru savilkšanos. Jo viņi taisa neparastākas, jocīgākas izrādes. Mēs arī mēģinām dažādā veidā, bet tomēr tas mūsu mehānisms ir krietni smagāks.”

“Es ceru, ka būs krāsaina sezona un mazie teātri, jo tur ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri paliek ārpus citiem teātriem. Tāpat arī no citiem teātriem aizejošie aktieri varētu radīt tendenci, kurai lielajiem būs jāskrien līdzi. Un tas mani priecē, jo konkurence vienmēr attīsta!” akcentē Rubenis. 

2019. gada vasara būs rūpīgi jāplāno mūzikas faniem. Grupas “Mettalica”, “Muse”, “Bon Jovi” un, protams, Stings – tā ir tikai daļa no māksliniekiem, uz kuru koncertiem biļetes jau daudziem ir kabatā.

“Ja bija kaut kāds brīdis, kurā likās, ka Tallina - īpaši lielāko, jaunāko un karstāko izpildītāju ziņā - nedaudz mums sāk iet priekšā, tad vismaz šogad man bija tā sajūta pēc tā, ko es redzu no izziņotajiem koncertiem jau pašlaik, Rīga lēnā garā atgriežas tajās pozīcijās, kurās bijām pirms desmit gadiem, kad bijām Baltijas mūzikas centrs, kurā notika visas iespaidīgākās lietas,” atzīst mūzikas žurnālists Normunds Vucāns. 

Vucāns uzskata, ka pavisam noteikti šī tendence turpināsies arī nākamgad.

“Es gribētu domāt un ticēt, ka skaits noteikti palielināsies, un tie paši festivāli  – “Summersound” un “Positivus” – varēti būt kvalitatīvāki nekā līdz šim,”

saka Vucāns. 

Īpaši viņš akcentē Eda Šīrana koncertu, kas nākamgad izskanēs Lucavsalā. 

“Tas, ka pie mums viņu ir iespēja redzēt viņa slavas zenītā, tas arī ir kaut kas jauns un iepriekš īsti nepieredzēts. Jo parasti brauc vai nu jaunie mākslinieki, vai nedaudz mazāki, vai tie, kuriem lielākie slavas gadi jau ir nedaudz aiz muguras,” norāda Vucāns.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti