"Autortiesību bezgalības balvas 2015" saņēmēji:
- Lugu autors Andris Niedzviedzis - par lugu "Dūdene zin", kas iestudēta Kalna pagasta dramatiskajā kolektīvā, Ābeļu pagasta amatierteātrī, Rubas amatierteātrī, Vilzēnu tautas nama amatierteātrī, Vijciema amatierteātrī, amatierteātrī "Ugāles drāma", Zirņu pagasta amatierteātrī, Jaunlaicenes amatierteātrī, Ilūkstes amatierteātrī un citviet;
- Fotogrāfe Māra Brašmane - par darbiem "Lāčplēša iela. Andrejs Ģērmanis, Laima Eglīte un Eižens Ivanovs" (1971.gads), "Hipiji Vecrīgā" (1968.gads), "Eižens Valpēters un Tamāra Dobrova uz Politehniskā institūta jumta" (1968.gads) ceļojošajā izstādē "Parunāsim par modi", kas norisinājās Eiropas Savienības valstu kultūras iestādēs un vēstniecību telpās, kā arī par fotogrāfijām izstādē "Maija Tabaka. Gleznas" Cēsu izstāžu zālē un par darbiem, kas retranslēti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas televīziju raidījumos un publiskoti internetā;
- Gleznotāja Maija Nora Tabaka - par gleznām "Īrijas skaistums", "Basketbols TTT", ""Ave sol" un Kokars", "Pilsētas madonna", kuru reprodukcijas publicētas Latviešu valodas aģentūras izdotajā zinātniski metodiskajā izdevumā "Tagad", kā arī par gleznu "Pašportrets", kuras reprodukcija publicēta biedrības bērniem "Droši un koši" izdotajā Ingas Beitiņas, Kristīnes Morozovas un Martas Pallo grāmatā "Mula un portrets", par darbiem, kas reproducēti Lietuvas izdevumos, demonstrēti Igaunijas un Latvijas televīzijā un publiskoti internetā;
- Režisors Vasilijs Mass, komponists Mārtiņš Brauns un mākslinieces Ināra Antone un Gaļina Mass balvu saņems par 1992.gada filmu "Zirneklis" (scenārija autors - Vladimirs Kaijaks, operators - Gvido Skulte, mākslinieks - Neils Matīss) - latviešu pirmo un vienīgo erotisko šausmu filmu, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta "Zirneklis" motīviem, kurai AKKA/LAA izsniegusi pirmo licenci uz septiņiem gadiem filmas reproducēšanai un kopiju izplatīšanai ASV teritorijā "DVD/Blue Ray" formātā un kas publiski demonstrēta kinoteātrī "K.Suns";
- Režisors un operators Ivars Seleckis un scenārija autors Tālivaldis Margēvičs - par Latvijas Kultūras kanonā iekļauto 1988.gada dokumentālo filmu "Šķērsiela", kas reproducēta DVD, iekļauta Nacionālā kino centra projekta "Latvijas filmu zelts" 25 DVD izlasē un publiski demonstrēta Esplanādē projektā "Latvijas filmu vakari";
- Mūzikas un teksta autori Aleksis Luriņš, Roberts Vanags, Emīls Kaupers un Edgars Kaupers (grupa "Carnival Youth") par albuma "Never Have Enough" tituldziesmu, kuras ieraksts daudz un bieži raidīts gan radio, gan televīzijas ēterā un kas plaši skanējusi dzīvajā izpildījumā koncertos;
- Komponists Raimonds Pauls - par mūziku izrādei "Īsa pamācība mīlēšanā", kas bijusi iestudēta Jāņa Raiņa Latvijas Dailes teātrī (1973), atjaunota Dailes teātrī 1978.gadā un 2001.gadā, plaši izmantota iestudējumos Latvijas amatierteātros, izmantota jaunā aranžējumā Daugavpils teātra iestudējumā (pirmizrāde 2014.gada 23.oktobrī), dziesmas ar Rūdolfa Blaumaņa vārdiem izmantotas arī Rīgas kinostudijas filmā "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), daudz skanējušas koncertos, radio un televīzijā;
- Komponists Georgs Pelēcis - par skaņdarbu "Plaukstošais jasmīns", kas koncertos skanējis Latvijā, Vācijā, radio un interneta vietnēs - Vācijā, Zviedrijā, ASV un Austrālijā;
- Mūzikas, teksta autori un aranžētāji Ralfs Eilands un Reinis Briģis - par dziesmu "Smile", kas grupas "Per" izpildījumā skanējusi sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā - koncertos;
- Mūzikas un teksta autors Normunds Zušs - par dziesmu "No visas sirds", kas grupas "Galaktika" izpildījumā raidīta televīzijas un radio ēterā, koncertos un pasākumos gan izpildītājmākslinieku priekšnesumā, gan ierakstā;
- Mūziķis Renārs Kaupers un dzejniece Inese Zandere - par dziesmu albumu "Sasauc smieklus izklīdušus", kas, piedzimis kā Doma baznīcas rīkots koncerts bērniem, nācis klajā 2014.gadā un iedvesmojis horeogrāfu Agri Daņiļeviču radīt piecas jaunas dejas šāgada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem;
- Horeogrāfs Jānis Ērglis un tautas melodijas aranžētājs Gunārs Nažinskis - par deju "Kreicburgas polka", kas iekļauta 250 koncertos, ierakstīta DVD un raidīta televīzijas ēterā.
Kopš 1999.gada šo balvu ik gadu saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos - publiski izpildīti, pārraidīti televīzijā, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs. Balvu nevis piespriež žūrija, bet nodrošina autordarbu izmantojuma datorizēta uzskaite. 17 gados godalgoti 189 autordarbi, no tiem 118 muzikāli, 32 literāri un dramatiski, 26 vizuāli un 12 audiovizuāli. Šogad pirmoreiz Autortiesību bezgalības balvu saņem arī horeogrāfiska darba autori. Balvu šajos gados saņēmuši 243 autori, dažs no viņiem - vairākkārt.
Balva ir piramīdas formas pulkstenis, kas ir atsauce uz laika ritējumu; tā skaldnes ar kopīgu virsotni liek domāt par autora darbu. Autortiesību bezgalības balva atgādina, ka darbs dzīvo pats savu dzīvi un nereti atdzimst gan jaunā vidē, gan citā veidolā, jo tā izmantojuma iespējas laika gaitā variējas un vairojas – gan tehnoloģiju, gan sabiedrības mainības dēļ. Lietojumā var atgriezties darbs, kurš radīts senāk, un tikpat labi daudzos veidos un medijos dzīvi var uzsākt arī pavisam jauni darbi. Autortiesību bezgalības balvu saņēmušo darbu krājums faktiski parāda, kādi autordarbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai un sevi pierādījuši kā savdabīgi kultūrtelpas gravitācijas centri.
