Autortiesību bezgalības balvas laureātu vidū atkal Zīle, Kaupers un Kalniņš

Autoru biedrība AKKA/LAA 5.decembrī jau 18.reizi pasniegs Autortiesību bezgalības balvas (ABB). Trešo reizi balvas pastāvēšanas laikā godalgota rakstniece Monika Zīle, sesto reizi – Renārs Kaupers, bet piekto reizi – komponists Imants Kalniņš.

18 gados godalgots 201 autordarbs, no tiem 125 muzikāli, 34 literāri un dramatiski, 27 vizuāli un 13 audiovizuāli. Otro gadu Autortiesību bezgalības balvu saņem arī horeogrāfiska darba autors. Balvu šajos gados saņēmuši 269 autori, dažs no viņiem – vairākkārt.

Autortiesību bezgalības balvu 2016 saņems 12 darbu autori

  • Fotogrāfs Uldis Briedis: par fotogrāfiju plašu izmantojumu publikācijās periodikā un grāmatās, demonstrēšanu uz ekrāna Alekseja Ščerbaka izrādē “Neatkarības bērni” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Latvijas Televīzijā, retranslēšanu Lietuvā un Igaunijā.
  • Komponists Imants Kalniņš un dzejnieks Viktors Kalniņš (Viks) – par dziesmu ciklu „Cilvēks, kas smejas”: radīts 20.gadsimta 70.gados, nepiedzīvoja izrādīšanu, izdots CD „Menuets. Cilvēks, kas smejas” (“Upe tuviem un tāliem”, 2005), iestudēts  Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde: 2015.gada 3.decembrī), plaši atskaņots koncertos, raidīts radio, TV.
  • Rakstnieks Māris Bērziņš – par romānu “Svina garša”:  izdots grāmatas formātā 2015.g. („Dienas Grāmata”), pieejams arī e-grāmatas versijā. Iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2016.gada 4.februārī).
  • Rakstniece Monika Zīle  – par  lugas “Trīs košas dāmas” (izdota krājumā „Trīs košas dāmas: lugas” „Jumava,” 2009) ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā – iestudējumos Užavas, Īles, Matkules, Kārķu, Vecsaules, Sutru, Ķeipenes, Rubas, Malienas, Robežnieku, Bērvircavas, Spāres, Mores, Salaspils, Stāmerienas, Daudzevas u.c. amatierteātros.
  • Režisore un scenārija autore Ināra Kolmane, operators Andrejs Verhoustinskis, mūzikas autori Pēteris Pāss, Mārtiņš Miļevskis, Rihards Kolmanis un komponists Uģis Prauliņš par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.
  • Mūzikas autors Artūrs Šingirejs (Dons) un teksta autors Ingus Bērziņš par dziesmu „Dieviņš”, kas Dona izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, pieejama vietnē YouTube.
  • Mūzikas un teksta autors Marats Ogļezņevs par dziesmu „Sekundes”, kas grupas Musiqq izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, pieejama vietnē YouTube, iekļauta akustiskajā albumā “Silta sirds” (Emīls Balceris, 2015);
  • Mūzikas un teksta autore Aminata Savadogo un aranžētājs Kaspars Ansons par dziesmu „Love Injected”, kas Aminatas izpildījumā pieejama vietnē YouTube, skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.
  • Mūzikas un teksta autori Renārs Kaupers, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts, Ingars Viļums un Kaspars Roga, teksta autors Emīls Buiķis par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama vietnē YouTube.
  • Horeogrāfe Lilita Jansone un mūzikas autors Aigars Voitišķis par deju „Vēderiņš burkšķ”, kas iekļauta koncertos (XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tautas deju kolektīvu lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt") un raidīta televīzijas ēterā, iekļauta koncertuzvedumā “Manas ģimenes ceļi”. Dziesmas teksta autors – Pēters Brūveris.
  • Komponists Rihards Dubra par skaņdarbu “Ubi caritas” (1999), kas skanējis koncertos, radio un televīzijā Lietuvā, Japānā, Vācijā, Zviedrijā un Austrālijā, pieejams arī vietnē YouTube.
  • Mūzikas un teksta autors Rihards Millers (Rikardions) par dziesmu “Mīlas tuksnesis”, kas skanējusi pasākumos un koncertos, Latvijas Šlāgerkanālā un Latvijas Radio.

Kopš 1999.gada šo balvu ik gadu saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos – publiski izpildīti, pārraidīti TV, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs u.c. Balvu nevis piespriež žūrija, bet nodrošina autordarbu izmantojuma datorizēta uzskaite.

Balva ir piramīdas formas pulkstenis, kas ir atsauce uz laika ritējumu; tā skaldnes ar kopīgu virsotni liek domāt par autora darbu un tā potenciālo daudzveidību. Autortiesību bezgalības balva atgādina, ka darbs dzīvo pats savu dzīvi un nereti atdzimst gan jaunā vidē, gan citā veidolā, jo tā izmantojuma iespējas laika gaitā variējas un vairojas – gan tehnoloģiju, gan sabiedrības mainības dēļ. Lietojumā var atgriezties darbs, kurš radīts senāk, un tikpat labi daudzos veidos un medijos dzīvi var uzsākt arī pavisam nesen tapuši darbi. Autortiesību bezgalības balvu saņēmušo darbu krājums faktiski parāda, kādi autordarbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai un sevi pierādījuši kā savdabīgi kultūrtelpas gravitācijas centri.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti