1. Andreja Zvjaginceva drāmas “Nemīlestība” īpašais seanss ar Andri Keišu
Trešdien kinoteātris “Splendid Palace” ielūdz uz speciālu režisora Andreja Zvjaginceva drāmas “Nemīlestība” seansu, kurā paredzēta tikšanās un saruna ar Andri Keišu. Šī ir pirmā filma, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” un kurā spēlē latviešu aktieris – šajā gadījumā “Nemīlestība” ir nominēta balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Pašu stāstu par kādas ģimenes drāmu (vecāki meklē bezvēsts pazudušo dēliņu) vēl neesmu redzējis, tāpēc pirms apmeklējuma cenšos atbrīvot prātu no draugu paustajiem viedokļiem. Tie gan visi ir ļoti atbalstoši filmas kvalitātēm, bet ir daudzmaz skaidrs, ka viegla pieredze šī nebūs. Bet ne jau vienmēr mākslai jārunā par vieglām pieredzēm.
2. “Tribute to The Beat” noslēguma vakars
Sestdienas vakarā, sākot no deviņiem, dzejas cienītāji sevi labprāt varētu ieraudzīt bāra/kafejnīcas “Pils” logu atspulgā. Āgenskalna patīkamajā oāzē (kurā šoreiz lielāks uzsvars uz kamīna, ne veldzējuma klātbūtni) norisināsies pasākumu cikla “Tribute to The Beat” noslēgums, kurā savu veltījumu un interpretāciju par bīta kultūru un dzīves skatījumu sniegs dzejnieki Arvis Viguls, Henriks Eliass Zēgners un Kirils Ēcis. Ja pirmie vārdi jums varētu būt jau pazīstami, tad pēdējais, iespējams, mazāk. Lai kliedētu neziņu, ar Kirila darbiem iespējams iepazīties tīmekļa žurnālā “Puctum Magazine”. Neiztrūkstoša pasākuma sastāvdaļa būs arī dzīvā mūzika Staņislava Judina, Iļjas Krūmiņa un Klāva Sleža nodrošinājumā.
3. Iztāde “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
Simtgade ir ne tikai mūsu svētki, bet arī izaicinājums – spēt caur notikumu un pasākumu birumu, kuros daudzējādi tiek skandēts simtgades vārds, noturēt skaidru līniju, kuru padarīt treknāku ar savas privātās izpratnes bagātināšanu. Tas, pirmām kārtām, iespējams ar domāšanas un izvērtēšanas palīdzību, risinot jautājumus, kuri periodiski sevi piesaka kā būtiskus ne jau tikai latviešiem vai baltiešiem vien:
“Ko nozīmē valsts? Ko es nozīmēju valstij? Vai šāda savstarpēja nozīmēšana vispār ir iespējama?”
Protams, būs, kam šādi jautājumi nemaz nav radušies un neradīsies, jo “viss tak skaidrs”, bet arī šiem tautiešiem iesaku apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi “Nākotnes valsts”, kurā caur dažādu mākslinieku darbiem valsts un Latvijas ideja tiek pārnesta daudz nosacītākā formā nekā ģeogrāfiska kontūra kartē vai ģerbonis uz personu apliecinoša dokumenta.
4. Citādais sevī un citos “Dirty Deal Teatro”
Trešdien "Dirty Deal Teatro" izrāžu skiču un diskusiju cikla "Vairākuma vara" piektais pasākums "Par bailēm no citādā sevī un citos", kas tapis sadarbībā ar dramaturgu Matīsu Gricmani. Kā lasāms pasākuma pieteikumā: “Politiskā retorika atgādina, ka vara izmanto cilvēku bailes no citādā un svešā, lai izliktos, ka tikai tā ir iespējams noturēt ierasto dzīves kārtību un drošību. Kā pret šādu varu var cīnīties un saglabāt savu brīvību cilvēks, kurš ir citādāks?” Pievēršoties šai tēmai, dramaturgs pētījis kāda padomju Latvijas pilsoņa, vārdā Kaspars, dienasgrāmatas, kurās viņš raksta par homoseksuāla vīrieša intīmo dzīvi totalitāras varas apstākļos.
Vai tās ir bailes no sistēmas, kas var sodīt un piespiest izlikties, vai tomēr bailes pašam no sevis, no citādā sevī?
Matīsā ir interesanti klausīties – par to pārliecinājos Latvijas Kultūras akadēmijas radošajā simpozijā “Balto vīriešu rezervāts”, kurā viņš stāstīja par savu pieredzi nacionālisma jautājumos. Neērtais ne vienmēr ir jāpadara ērts, bet vispirms tas jāizprot. Vai kādu jonīti jāapdomā. Šis cikla “Vairākuma vara” pasākums varētu dot labu materiālu pārdomām.
Ieskatiets arī "Kilograma kultūras" mājaslapā un iepazīsti balvas nominantus un žūrijas komentārus!
