Kultūršoks

Kultūršoks: «Skolēnu Dziesmu un deju svētki būs, bet atšķirīgi»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Pretojas datu nesēju atlīdzības piemērošanai viedtālruņiem»

Kultūršoks: « Rektori skeptiski par Augstākās izglītības likuma grozījumiem»

Augstskolu reforma kā vēstule Ziemassvētku vecītim. Rektori: Lai vēlmes piepildītos, jābūt finansējumam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajam lasījumam gatavo Augstākās izglītības likuma grozījumus, kuriem būtu jāceļ augstākās izglītības kvalitāte Latvijā un starptautiskā konkurētspēja. Augstskolas par lietu virzību nav sajūsmā, jo netic, ka bez budžeta palielinājuma šos mērķus izdosies sasniegt. 

ĪSUMĀ:

  • Likuma grozījumus pamato, norādot, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums.
  • Augstāko izglītību vairs pašu par sevi neuzskata par vērtību.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai neveicas komunikācija ar  augstskolām.
  • Iecerēts augstskolas konsolidēt divos posmos.
  • Veidos augstskolu padomes, kuras jāfinansē pašām izglītības iestādēm.
  • Augstskolu apvienošanas modelis  nākotnē pagaidām neskaidrs.
  • Augstskolas uzskata, ka bez papildu līdzekļiem rezultāta nebūs. 

Par daudz mūžīgo studentu un par maz ārvalstnieku

Iezīmējot galvenās problēmas, kāpēc jāmaina Augstskolu likums, tiek minēts lielais augstskolu skaits un studējošo atbirums. Latvijā uz diviem miljoniem iedzīvotāju ir 52 augstskolas, kuras spēj pabeigt tikai 48% no studēt sākušajiem. Vēl politiķus neapmierina augstskolu starptautiskā konkurētspēja un izglītības programmu kvalitāte. Latviju par studiju vietu neizvēlas pietiekoši liels skaits ārvalstu studentu, kamēr trešā daļa pašmāju augstskolu absolventu pēc tam strādā zemāk kvalificētu darbu, nekā pieļautu viņu izglītība.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) ir pārliecināts, ka 52 augstskolas Latvijai “ir daudz par daudz” un lielais studējušo atbirums liecina, ka šos jauniešus “atbildīgāk būtu virzīt uz profesionālās izglītības sistēmu, kurā viņi būtu dabūjuši izglītību un specialitāti.”

Augstākā izglītība vairs nav vērtība 

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvija negozējas izglītotāko nāciju vidū. 2019. gada OECD dati liecina, ka Latvijā 25 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju vidū augstākā izglītība ir tikai 34% iedzīvotāju, kamēr vidējais radītājs bloka valstīs ir 37%. Eksperti uzsver, ka, lemjot par augstākās izglītības nākotni, Latvijā nevajadzētu ierobežot nācijas iespējas iegūt to. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša norādīja, ka “augstākā izglītība ir ļoti, ļoti vērtīga. Cilvēki ar augstāko izglītību ir ne tikai ekonomisks raksturlielums.

Sabiedrībās ar augstāku izglītību ir mazāks noziedzības līmenis un sabiedrība citā līmenī iedziļinās kultūrā."

Tajā pašā laikā Rita Kaša neslēpa, ka, skatoties uz Latvijas izglītības sistēmu, redz iespējas konsolidēt resursus un ir skaidrs, ka šis process nenotiks pats no sevis: “Grūti iedomāties, ka kāda augstskola labprātīgi teiktu, ka tagad pati grib konsolidēties, un augstskolas rektors teiktu, ka ir pilnīgā mierā, ka vairs nebūs rektors."

Izglītības un zinātnes ministrija grozījumus sagatavo solo režīmā

Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un augstskolu sarunas par ceļiem, kā novērst problēmas augstākajā izglītībā, nav bijušas veiksmīgas. Tāpēc, Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajiem grozījumiem nonākot Saeimas atbildīgajā komisijā, iesniegti vairāk nekā trīs simti priekšlikumu, kā uzlabot IZM sagatavoto piedāvājumu. “Tātad faktiski tas darbs, kas bija jāizdara Izglītības un zinātnes ministrijai, ir jādara kopā. Iepriekšējā vakarā tiek izsūtīti kaut kādi grozījumi, vēl kaut kādi jauni varianti, un tad nozare uz vietas kaut kādā veidā mēģina vienoties, piekrist, nepiekrist,” atklāja Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.  

Grozījumi paredz izmaiņas augstskolu pārvaldībā 

Saskaņā ar IZM plāniem Latvijas augstskolu konsolidācija iecerēta divos posmos un “no augšas”. Pirmajā plānots izveidot augstskolās jaunu lēmējinstitūciju – padomi, kas lemtu par stratēģiskiem augstskolas attīstības jautājumiem. Vairākām augstskolām varētu būt viena padome. Pusi padomes locekļu izvirzītu augstskolas Senāts, pusi – valdība, bet izšķirošā balss piederētu Valsts prezidenta virzītam pārstāvim. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs uzsvēra, ka augstskolā jānodala akadēmiskie lēmumi no stratēģiskiem lēmumiem: “To nevar īstenot viena un tā pati lēmējinstitūcija.” Augstskolām ir bažas par to autonomijas apdraudējumu un padomju iespējamo politizāciju. Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis saredzēja bīstamību, ka šāda padome būs pārāk lielā ministrijas pakļautībā:

“Tad faktiski mēs pazaudējam savu neatkarību gan profesionālajā, gan kur nu vēl zinātnes jomā, kur autonomija ir vispār pats galvenais pamatprincips.”

Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Arvils Ašeradens problēmu nesaredz: “Ja izdotos salikt tādu izcilu cilvēku komandu kopā – gan no augstskolas virzītos pārstāvjus, gan prezidenta pārstāvi, gan Ministru kabineta virzīto pārstāvi, kurš tiešām aicina darboties izcilības virzienā, tad arī valsts tam atrastu attiecīgu finansējumu. Es domāju, ka rezultātam nevajadzētu izpalikt.” Tiesa, plānots, ka jaunveidojamās padomes būs jāfinansē pašām izglītības iestādēm. Tas būs dārgs prieks. Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš lēsa, ka piecu cilvēku padome gadā varētu izmaksāt 80 000 eiro. 

Nākamais konsolidācijas posms – augstskolu apvienošana

Augstskolu apvienošanu bija iecerēts īstenot, sākotnēji veidojot konsorcijus. Ar šo jēdzienu parasti saprot vairāku augstskolu resursu apvienošanu kopīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, kopīgu studiju vai pētniecisko programmu izveidei, tas ir arī starptautiskas sadarbības modelis. Pēc šāda principa jau izveidots Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Liepājas un Daugavpils universitāšu konsorcijs. Taču Izglītības un zinātnes ministrija likuma grozījumiem bija piedāvājusi savu konsorcija definīciju – augstskolu apvienība ar mērķi īstenot augstskolu juridiski institucionālu integrāciju. Tam augstskolas nevarēja piekrist, un Saeimas komisija konsorcijus no likumprojekta vismaz pagaidām ir svītrojusi. Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka ar apvienošanu atrisināsies visas augstākās izglītības problēmas: “Nu tad tiešām jau sen būtu izdarīts. Tas nenozīmē, ka, apvienojot augstskolas, pēkšņi celsies kvalitāte.

Nevar mēģināt kaut kā mākslīgi apvienot, salikt kopā un tad skatīties uz to Frankenšteinu, kas tur galu galā sanācis.”

Pagaidām Kultūras, Mūzikas un Mākslas akadēmijām apvienošana nedraud

Lai gan apvienošanās vēji pērn pūta dažādos virzienos, pagaidām puslīdz drošas no apvienošanas draudiem ir tikai Kultūras ministrijas paspārnē esošās trīs augstskolas. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš uzsvēra, ka šīm augstskolām pazaudēt savu identitāti un patstāvību nebūtu jēgpilni: “Mums nešķiet pareizi, ja par konsorcija mērķi uzstāda vienotas mākslu augstskolas izveidi, kas liek pazust Kultūras, Mūzikas un Mākslas akadēmijai. Nu šādu variantu katrā ziņā nevarētu uzskatīt par optimālu, atbilstošu kultūras nozares interesēm."

Kā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju

Kamēr IZM ierēdņi un Saeimas politiķi plāno celt izglītības kvalitāti, mainot uzraudzības modeli, apvienojot mācību iestādes un samazinot studentu skaitu, eksperti risinājumu redz papildu finansējumā, lai piesaistītu kvalitatīvus mācībspēkus. “Ja mēs runājam par skolu, mēs ļoti labi saprotam, ka skolēna sekmes, skolēnu mācīšanās ir ļoti atkarīga no tā, cik efektīvi skolotājs māca, cik labs ir skolotājs. Augstskolā ir līdzīga situācija, mums ir nepieciešami mācībspēki, kuri ir praktizējoši pētnieki, kuriem ir svaigas zināšanas, kuri darbojas starptautiskos projektos, kuriem ir ļoti labas svešvalodu zināšanas un kas publicējas pasaules līmeņa žurnālos savā profesionālajā jomā," norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša.

Vienisprātis ir augstskolu rektori, kuri nespēj piedāvāt kvalificētākajiem pasniedzējiem adekvātu atalgojumu.

Izglītības uz zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs atzina, ka “kopumā akadēmiskā personāla atalgojums Latvijā ir zems, un tāpēc mēs jau iepriekš runājam par to, ka augstskolās ir jānodrošina pilnas slodzes darbs, lai šis atalgojums ir konkurētspējīgs.”

Bez naudas nekas nemainīsies

Augstskolu rektori uzskata, ka Augstākās izglītības likuma grozījumos kā vēstulē Ziemassvētku vecītim var ierakstīt daudz ko, arī to, lai Latvijas augstskolas būtu starp labākajām pasaulē. Taču, lai vēlmes piepildītos, jābūt atbilstošam finansējumam. Likuma grozījumi to neparedz. Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš ir pārliecināts, ka "katrai pārmaiņai ir jābūt segtai ar līdzekļiem.

Cerēt, ka kāda no augstskolām būs pirmā pasaulē ar tādu ekonomiku, kāda ir Latvijai, tas nav iespējams.

Tā ka tas izvirzītais mērķis ir diezgan absurds.”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens prognozē, ka Augstākās izglītības likuma grozījumus varētu pieņemt līdz vasaras vidum. Pagaidām grūti prognozēt, vai jaunieši, kuri šoruden sāks studēt, beigs to pašu augstskolu, kurā iestājušies.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada maijā atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. Augstskolu likuma grozījumu projektu izstrādāja IZM sadarbībā ar citu nozaru ministrijām, Pārresoru koordinācijas centru un nozares pārstāvjiem. Ministrijā uzskata, ka reforma veicinās izcilību un caurskatāmību augstākās izglītības jomā. Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt