Labrīt

Augstā inflācija Latvijā saistīta arī ar konkurences trūkumu

Labrīt

Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekta izmaksas pieaugušas par 28 miljoniem eiro

LU Botāniskajā dārzā apskatāma audiovizuālā ziemas pastaiga "Gaisma tumsā"

Audiovizuālā pastaiga LU Botāniskajā dārzā pievērš uzmanību cilvēka un dabas ciešajai mijiedarbībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Reti un dabā vairs nesastopami augi, kukaiņi un koka saknes stikla kubā. Šie un vēl daudzi citi Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza simtgadei veltītie audiovizuālie mākslas darbi liek aizdomāties, ka augu un mazo, dzīvo organismu loma patiesībā ir krietni lielāka, nekā var šķist, un ka arī ziemā dārzs dzīvo un elpo. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidota audiovizuāla ziemas pastaiga "Gaisma tumsā", kas  pievērš uzmanību cilvēka un dabas ciešajai mijiedarbībai.

Tropu reģionam raksturīgā rīboņa, kuras fonā skan dažādu putnu čalas, ir dzirdama Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vienā no ziemas pastaigu takas pieturvietām, kur, par spīti laikapstākļiem, apmeklētājs var iejusties siltajās zemēs. Šo sajūtu rada arī koku zaru biezoknī paslēpušies liela izmēra telpiski kukaiņi, kas tumsā spīd oranžos un sarkanīgi brūnos toņos. Lai gan var šķist, ka mākslinieki uz alumīnija plātnēm ir attēlojuši eksotiskas radības, īstenībā tās ir sastopamas tepat Latvijā un pat Botāniskajā dārzā.

Dārza pārstāve Ilze Donova stāsta, ka dzīvā radība vairāk mīt vecos kokos: "Lapkoku praulgrauzis, marmora rožvabole, spožā skudra, kuru ļoti labi var redzēt, ozolu karmīnpūcīte un blāvā briežvabole. Tie ir tikai nedaudzi no tiem visiem kukaiņiem, kas dzīvo dižkokos." Ja liekas, ka augs ir pārāk sens, iztrupējis un vairs nav vajadzīgs, tad jāņem vērā, ka tādā kokā var dzīvot daudz dabai vērtīgu sugu radību.

Savukārt kāda cita ekspozīcija liek aizdomāties par to, cik patiesībā augs ir spēcīgs. Botāniskā dārza dibinātājam un direktoram Nikolajam Maltam veltītajā mākslas darbā var aplūkot stikla kubu, kurā atrodas kāda koka saknes. Nomierinošas mūzikas pavadījumā stikla kastē ik pa laikam ieslēdzas gaisma, pa retam ieplūst arī balti, mutuļojoši dūmi. Savukārt saknes centrā ir mazs ekrāns, kur vienubrīd ir manāma acs, bet citu mirkli jau nervu sistēma.

Ziemas pastaigas tehniskās daļas vadītājs Ģirts Kalniņš stāsta: "Atstāta ļoti liela telpa skatītājam pašam saprast, ko viņš grib ieraudzīt. Arī ar audifona palīdzību [var] biškiņ aizpeldēt un iegrimt, un aizdomāties."

Tuvojoties lielajai Palmu mājai, var dzirdēt mazliet baisu skaņu, tā tur elpo augstās palmas un citi subtropu augi. Lai gan ēkā notiek vērienīgs remonts, dzīvība tās iekšpusē nav apstājusies. Kā norāda pastaigas organizētāji, tad šī pieturvieta liek padomāt par cilvēku un dabas ciešo mijiedarbību.

"To, ko augi izelpo, mēs ieelpojam. Savukārt to, ko mēs izelpojam, to absorbē augi. Mēs dzīvojam saskaņā, unisonā, un mēs bez dabas nevaram pastāvēt ne vienu brīdi.

Ir ļoti svarīgi apzināties. Mēs katru dienu stāstām par to, ka botāniskais dārzs ir ļoti svarīga vieta, kur saglabāt bioloģisko daudzveidību," uzsver Donova.

Botāniskā dārza simtgadei veltītajā mākslas darbu izstādē iespējams iepazīties arī ar pagājušā gadsimta 70. gadu dokumentālu video ierakstu, kurā iemūžināts tā laika dārzs. Var iepazīties arī fotosintēzes procesu un kāpēc tas dzīvībai ir tik svarīgs, un arī ar ledū iesaldētām maskām, kas rotē Volfšmita muižas 18. gadsimta ledus pagrabā.

Ziemas pastaiga "Gaisma tumsā" Botāniskajā dārzā apskatāma vēl visu janvāri katru dienu no pulksten pieciem līdz deviņiem vakarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti