Sadaļas Sadaļas

Atveseļošanas fonda projekti būs arī kultūras nozarē; lielākā daļa līdzekļu plānota energoefektivitātes uzlabošanai

No Atveseļošanas fonda (AF) kopējā piešķīruma Latvijai – 1,82 miljardiem eiro – 2% (indikatīvi 38,426 miljoni eiro) novirzīti Kultūras ministrijas (KM) ierosinātajām investīcijām kultūras un mediju nozarēs, paredzot gan energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus kultūras infrastruktūrā, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju modernizēšanu abās jomās, informēja KM. Plānotie ieguldījumi abās nozarēs iekļauti AF Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmās.

Energoefektivitātes uzlabošanas programmā indikatīvi 23,956 miljonus eiro paredzēts ieguldīt valsts īpašumā esošo ēku ar kultūras funkciju energoefektivitātes uzlabošanai, paredzot iespēju atbalstu piešķirt arī valstij piederošām vēsturiski vērtīgām ēkām.

KM iecerējusi pieejamo finansējumu novirzīt profesionālo mākslas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī Nacionālā arhīva infrastruktūras un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuves “Silakrogs” energoefektivitātes uzlabošanai.

Vēsturiskās ēkas, kurās iecerēt ieguldīt AF līdzekļus, ir “Trīs brāļi” Vecrīgā, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkas, Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka, koncertzāle “Lielā ģilde”, izstāžu zāle “Arsenāls” un bijusī Latvijas Universitātes Bioloģijas un ķīmijas fakultātes ēka Kronvalda ielā 4, ko paredzēts pielāgot un turpmāk izmantot Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām.

Kultūras ministrija AF valsts pārvaldes digitālās transformācijas komponentes ietvaros paredzējusi īstenot kultūras resora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības reformu, tostarp pilnveidojot bibliotēku un muzeju nozaru informācijas sistēmas, kopā ar citu nozaru ministrijām iesaistīties valsts datu koplietošanas platformas jeb nacionālā federētā mākoņa attīstībā, kā arī izveidot IKT risinājumus digitālā kultūras satura izplatīšanai un informatīvās telpas monitoringam.

Kopumā šīm aktivitātēm paredzēts novirzīt indikatīvi 8,77 miljonus eiro.

Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pasākumos mediju nozares uzņēmumu digitālās attīstības pasākumiem tiks radīta atsevišķa atbalsta programma, tai novirzot 5,7 miljonus eiro.

Norādot uz nepilnībām Latvijas mediju tirgū, kuras sevišķi izcēlusi Covid-19 pandēmija, Kultūras ministrijā skaidroja, ka nepieciešams veicināt Latvijas mediju uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, veicot investīcijas no AF un realizējot visu nozari aptverošas reformas.

“Latvijas mediju uzņēmumu digitālo transformāciju nepieciešams veicināt, investējot gan tehnoloģisku risinājumu attīstībā, gan nozares speciālistu zināšanās,” uzsvēra KM.

Ar ieguldījumiem Latvijas mediju uzņēmumu digitālajā transformācijā paredzēts risināt trīs mediju vides izaicinājumus, kuri būtiski ietekmē to konkurētspēju – tehnoloģiju un zināšanu atšķirības mediju vidē, mediju digitālo abonentu skaita pieauguma veicināšana, kā arī nepieciešamība pēc neatkarīga avota veiktas starpmediju auditorijas izpētes.

KM atzīmēja, ka “vietējo mediju ilgtspējai un attīstībai nozīmīgs priekšnosacījums ir spēja konkurēt vietējā reklāmas tirgū ar globālajiem interneta reklāmu izplatītājiem “Facebook” un “Google”, kuru kopējie ienākumi Latvijā 2020. gadā ir bijuši 3,3 reizes lielāki, nekā visu Latvijas mediju no reklāmas izplatīšanas gūtie kopējie ienākumi.

Kopumā laika posmā no 2008. līdz 2020. gadam Latvijas mediju ienākumi no reklāmas samazinājušies par vairāk nekā 50%.”

Ar Atveseļošanas fonda ieguldījumu saskaņā ar šā brīža plānu paredzēts veidot vienotu drukāto mediju platformu, kurā Latvijas preses izdevējiem būs iespējams izvietot savu saturu, veidot tā elektroniskas versijas, kā arī apkalpot digitālos abonementus.

Tāpat iecerēts veidot vienotu mediju digitālās abonēšanas sistēmu jeb “Mediju pasi”, kas ļaus lasītājiem ar vienu lietotāja profilu abonēt saturu dažādās mediju platformās. Tas nozīmēs pāreju no drukātās preses abonēšanas uz preses satura abonēšanu interneta vidē.

Vienotā digitālās abonēšanas sistēma tiks integrēta jaunajā vienotajā mediju platformā, bet apkalpos visu Latvijas mediju telpu, tostarp potenciāli iekļaujot arī televīziju un vietējo video straumēšanas platformu saturu.

Lai stiprinātu Latvijas mediju profesionāļu digitālās prasmes un zināšanas, paredzēts veidot mediju digitālās kompetences centru, ietverot arī mediju biznesa ideju inkubatoru/akseleratoru, ar kura atbalstu būtu iespējams izstrādāt digitālos risinājumus un produktus.

Lai veidotu padziļinātu un vienotu izpratni par Latvijas mediju auditoriju starp dažādām mediju platformām – ziņu portāliem, radio, televīziju, drukāto presi u.c. -, un tādējādi veicinātu Latvijas mediju konkurētspēju reklāmas tirgū, ar Atveseļošanas fonda ieguldījumiem paredzēts ieviest viena avota starpmediju (cross-media) auditorijas un reklāmas mērījumu tehnoloģijas. KM skaidroja, ka šobrīd mediju auditorijas izpēte ir sadrumstalota, turklāt bieži tiek veikta, izmantojot novecojušas metodes, kas neveido pilnvērtīgu izpratni par to, kādu un cik lielu auditoriju kopumā ir iespējams sasniegt ar Latvijas mediju starpniecību.

KONTEKSTS:

Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās, bet 13. jūlijā apstiprinājums tika gūts arī Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt