Panorāma

Jauno LDz šefu sola atrast tuvāko nedēļu laikā

Panorāma

Panorāma

Atšķiras vērtējumi par Rīgas cirka ēkas drošību

Atšķiras vērtējumi par Rīgas cirka ēkas drošību

Rīgas cirka ēka pieder valstij - tā pēc 25 gadu cīņas par šo īpašumu starp valsti un ēkas iespējamiem mantiniekiem lēmusi tiesa, un spriedums nav pārsūdzēts! Tas nozīmē, ka tagad Cirks beidzot var cerēt uz būtiskām investīcijām ēkas rekonstrukcijā, ko valsts līdz šim vairījās piešķirt. Un tās īpaši vajadzīgas tagad, kad Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs publiskajā telpā kārtējo reizi uzsvēris – Rīgas cirka ēka ir pārāk bīstama ekspluatācijai.

Kopš pērnās vasaras, kad Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja vairākus drošības riskus cirka ēkā, būtiski uzlabojumi cirkā veikti, tāpēc ēkas izmantošana iespējams pat jāpārtrauc, pirmdien izteicies kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis.

Cirka direktore Lolita Lipinska tikmēr  norāda – biroja secinājumi nesakrīt ar regulāro pārbaužu slēdzieniem. „Speciālisti ir sertificēti Latvijas profesionāļi, kas ir teikuši savu vārdu par to, ka ēka ir apmierinošā stāvoklī, ēka funkcionē. Ēkai nekas nedraud tuvāko piecu gadu vai tuvākā gada laikā, jo viņa stāv, kā stāvējusi,” saka Lipinska.

Kupola slogošana parādījusi, ka mākslinieki un skatītāji izrādes laikā ir drošībā. Pēc biroja prasības kopš rudens skatītāji netiek ielaisti daļā telpu, piemēram nevar nākt iekšā pa vienu gaiteni, jo fasādes siena nosēdusies.  Pēc direktores teiktā - tas noticis jau 1960. gados, bet kopš tā laika process nav turpinājies.

Projektētājiem ir pasūtīts izstrādāt tehniskos risinājumus pret ēkas deformēšanos. Tāpat tuvākajā pusgadā no cirka fasādes noņems trolejbusu vadu stiprinājumus, kas rada sienai lieku slodzi. Lielākām pārbūvēm cirkam kopš pērnās vasaras nav bijis ne pietiekami daudz laika, ne finansējuma. Kamēr ēkas īpašumtiesības bija neskaidras, valsts atteikusi investīcijas.

Tagad, kad tiesa lēmusi – ēka pieder valstij, Rīgas cirks var cerēt arī uz apjomīgākām investīcijām, apliecina Kultūras ministrijā. Vispirms jānovērš akūtākie bojājumi, tad var sekot lielāki plāni.

„Kā mēs zinām, šī ēka ir kultūras pieminekļu sarakstā. Tas jau ir daudz nopietnāks projekts, jo viņa ir jāsaglabā kā kultūras piemineklis. Lai pateiktu kādus termiņus, vispirms jāsaprot, cik tas maksā, un ir vajadzīgs tad izstrādāt nopietnu rekonstrukcijas projektu,” saka Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis.

Lai izdarītu gala secinājumus par to, vai cirks ir gana drošs darbības turpināšanai, Būvniecības valsts kontroles birojs šonedēļ vēlreiz ēku apsekos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt