Pazīstamās literātes Zentas Mauriņas tēvs Roberts Mauriņš 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā strādāja par ārstu Grobiņā, izglābjot daudzu bērnu dzīvības, taču četrus savus bērnus viņš nespēja izārstēt – Zenta 5 gadu vecumā saslima ar poliomielītu, zaudējot spēju staigāt, savukārt divas viņas māsas un vienīgais brālis nomira no dažādām slimībām.
Muzeja “Zentas Mauriņas piemiņas istabas” vadītāja Maija Orlova stāstīja: “Mēs maksimāli mēģinām apzināt šo cilvēku likteņus. Tā bija liela ģimene, mātei Melānijai bija septiņi bērni, un trīs no viņiem traģiski gāja bojā.”
Pagājušajā gadā rakstniece Sandra Vensko sākusi vākt materiālus savai grāmatai par Zentu Mauriņu un Grobiņas novada kapsētu pārvaldes vadībai palūgusi atrast rakstnieces ģimenes locekļu kapavietas. Pētīti ieraksti baznīcu un kapsētu grāmatās, klātienē apsekotas kapsētas, līdz beidzot Grobiņas novada Iļģu kapos izdevies atrast Zentas Mauriņas bērnībā mirušo brāļa un māsas kapu, un Liepājas vecākajā kapsētā – tēva un vēl vienas māsas kapavietu.
Grobiņas novada kapsētu pārvaldes vadītājs Sergejs Tihonovs aprakstīja kapavietu stāvokli: “Viss jau bija papostīts, pazudis, bet to veco pamatni es atradu pēc 2,5 mēnešiem. Pateicoties Rakstniecības un mākslas muzeja arhīva dokumentiem, ko viņi atsūtīja, uzgāju. Ar labu cilvēku palīdzību atjaunoju. Tur bija 18 centimetru bieza marmora plāksne, tādu šodien nevaram atļauties. Uztaisījām 3 centimetrus, pārējo no betona.”
Zināms, ka kara beigās Zenta Mauriņa devās trimdā uz Vāciju, kur veiksmīgi turpināja savu literāro darbību, saņēma vairākus apbalvojumus un tika apglabāta Badkrocingenas pilsētas kapsētā, savukārt viņas mātes un pārējo māsu kapavietas Austrijā vēl īsti nav apzinātas, un, kad beigsies pandēmija, Grobiņas novada kapsētu pārvalde apņēmusies to izdarīt.
“Visiem grobiņniekiem ir svarīga šī Mauriņu dzimta un tās izcilākā zvaigzne pasaules mērogā – Zenta. Kur vien iespējams, mēs ar to lepojamies,” sacīja Grobiņas mērs Aivars Priedols.
