Izstādes pamatā materiāli un vēsturiskās liecības no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, kas stāsta par Rīgas Jūrmalas pilsētas dzīvi un laikmeta noskaņu tajā. Materiāli grupēti tematiskās sadaļās: pašvaldība, sadzīve, zvejniecība, atpūta pludmalē, dziedniecība, kultūra, izglītība, biedrības, tirdzniecība, satiksme 20.–30. gados. Izstādē apmeklētāji aicināti ielūkoties pilsētas iedzīvotāju un viesu fotogrāfijās, dokumentos un piemiņas lietās, kas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi.
Tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā savulaik bija trīs patstāvīgas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka un Ķemeri. Senatnē Jūrmalas centrālā daļa bija vien atsevišķi Rīgas jūrmalas peldu miesti, taču 19. gadsimta 60. gados radās ideja par vienotu administratīvo pārvaldi šīm peldvietām. Iecerēto reformu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību, Rīgas jūrmalas peldu miestiem – Buļļiem [Lielupe], Bilderliņiem [Bulduri], Edinburgai I un II [Dzintari], Majoriem, Vecdubultiem [Dubulti] un Jaundubultiem, Karlsbādei [Melluži], Asariem un Valtermuižai [Valteri] – tika piešķirtas pilsētas tiesības, apvienojot tos vienā pilsētā ar nosaukumu “Rīgas Jūrmala”.
Rīgas Jūrmalas pilsēta dibināta 1920. gada 2. martā. Pilsēta pastāvēja tikai 26 gadus – pilsētas mūžs bija īss, bet bagāts ar dažādiem notikumiem. Rīgas Jūrmala paguva kļūt par Latvijā un ārzemēs pazīstamu kūrortpilsētu ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Pilsētā tolaik tika izveidota kūrorta specifikai atbilstoša saimniecība, līdzsvarojot pastāvīgo iedzīvotāju un kūrorta viesu intereses.
Savu patstāvību Rīgas Jūrmalas pilsēta faktiski zaudēja jau 1940. gada jūnijā līdz ar padomju okupāciju, bet saskaņā ar 1946. gada 8. janvāra dekrētu to likumīgi pārveidoja par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu.
