Atjaunojot Alsungas ordeņa pili, atrasts Latvijā retā tehnikā veidots apdares paraugs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Alsungas ordeņa pils ir šīs vietas lepnums, kas savās sienās saglabājusi arī stāstus no tās uzbūvēšanas brīža 14. gadsimtā. Šobrīd pils ir valsts aizsargāts arhitektūras piemineklis. Eiropas reģionālās attīstības fonda projektā "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" piesaistītais finansējums palīdzējis pamatīgāk pievērsties pils Dienvidu korpusa glābšanai. Fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē atrasts arī Latvijā maz konstatētais sgrafito apdares paraugs. 

Alsungas ordeņa pils ir viena no četriem nozīmīgiem kultūrvēturiskā mantojuma objektiem, kas tiek atjaunoti ar projekta "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" atbalstu. Darbi jau noslēgušies Firksu – Pedvāles muižas kungu mājā, Sabiles sinagogā izveidots Mūsdienu mākslas un kultūras tūrisma centrs, noslēgumam tuvojas Adatu fabrikas ēkas atjaunošana Kuldīgā, bet Alsungas pilī līdzekļi tiek ieguldīti tās glābšanā.

Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājas vietniece Aiga Vanaga-Poriķe atklāj: "Diemžēl pils mūri vērās vaļā, padomju laikos bija izzāģētas sijas, siju gali, lai būtu apkurei, jo pils ir auksta, tā nav apkurināma, šī bija tā lielākā problēma, ka pils varēja sabrukt."

Projekta divas kārtas jau īstenotas – pirmajā un otrajā stāvā atjaunotas pārseguma sijas, atjaunots arī dakstiņu jumts.

Lai varētu veikt nākamo kārtu, kurā paredzēta vēsturisko logu un durvju restaurācija, piesaistīts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes finansējums fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei, arī logu un durvju inventarizācijai. Izpētītais nesis arī pārsteigumu.

Pie kāda no logiem atklāta ar 16. gadsimta otro pusi un 17. gadsimta pirmo pusi datējama manierisma sgrafito apdare.

Arhitekte, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes vadītāja Līva Garkāje stāsta: "Tas ir rets atradums Latvijas arhitektūrā. Ir skaidrs, ka ir bijusi šī apdare noteikti gan Rīgā, Vecrīgā, arī citās senās Latvjas pilsētās. Bet tā ļoti maz saglabājusies, ļoti maz konstatēta pie mums, līdz ar to katrs šādas apdares parauga piemērs ir kaut kas īpašs Latvijas kontekstā."

Darbi pie projekta trešā kārtas īstenošanas sāksies pavasarī, savukārt nozīmīgais atradums ir papildu informācija, kas jārespektē nākamajā pils atjaunošanas un harmonizēšanas koncepcijā, atzīst projekta vadītāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti