Jau vēstīts, ka Briseles pašvaldība piekritusi slēgt vienu no centrālajām ielām, atzīstot, ka šis notikums pie kultūras dzīves visai pieradušajai pilsētai tomēr būs liels jaunums.
Ar Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Aldi Austeru tiekos Briselē, kultūras klubā „La Tentation”, kur divas dienas norisināsies Latvijā zināmu apvienību koncerti – uzstāsies fonds „Viegli” un grupa „Astro’n’out”. Kluba telpas vēl iekārto, nes pastiprinātājus, instrumentus, attin vadus. Bet sestdien, 20. jūnijā, viss būs zem klajas debess, pašā Briseles centrā, gleznainā vietā ar nosaukumu „Mont des Arts” jeb „Mākslu kalns”, no kurienes paveras skats uz vecpilsētas torņiem. Tas būs Briselē pirmais latviešu dziesmu un deju lielkoncerts, stāsta Aldis Austers.
Kolektīvi būs no piecpadsmit valstīm – pašas Beļģijas, Latvijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Francijas un citām zemēm. Svētkus rīko Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar Eiropas Latviešu kopienām.
Pēdējo reizi Dziesmu un deju svētki ārpus Latvijas ir notikuši 1989. gadā Zviedrijā, Helsinborgā, bet kopš tā laika, kā saka Aldis Austers, daudz kas ir mainījies.
„Ir pagājuši 26 gadi un situācija Eiropā ir izmainījusies no tā viedokļa, ka daudzi latvieši ir izceļojuši un apmetušies dažādās Eiropas valstīs,” saka Aldis Austers, uzsverot, ka kultūras aktivitātes ir viena no tām lietām, kas latviešus satuvina.
Lai svētki varētu notikt, tos finansiāli, katrs iemaksājot piecdesmit eiro, atbalstījuši paši dalībnieki, palīdzību sniegusi arī Ārlietu ministrija, Rīgas dome, Rīgas Tūrisma attīstības birojs, kā arī pati Beļģija, proti, Briseles reģions un Valonijas federācija,” skaidro Austers. „Tieši bez Briseles pašvaldības ieinteresētības šis notikumus nemaz nebūtu iespējams, tādēļ, ka vietā, kur notiks svētki, nāksies slēgt vairākas centrālās ielas, lai izveidotu drošu vietu skatuvei, dejotājiem un publikai. Turpina svētku organizētāja no Beļģijas puses Katalīna Vandrīse.
„Kad es runāju ar saviem draugiem un cilvēkiem Briselē un citur Beļģijā, viņi uzreiz šai idejai pieķērās ar lielu entuziasmu,” atklāj Katalīna Vandrīse. „Īpaši pēc tam, kad parādīju Latvijas Institūta filmu par jūsu zemi un Dziesmu un deju svētkiem. Viņi visi bija pārsteigti. Esmu absolūti pārliecināta, ka tas arī iedrošināja Briseles pašvaldību atvēlēt mums tieši šo vietu svētku norisei, jo tas nav vienkāršs punkts. Ir jābloķē viena no pilsētas centrālajām līnijām, gan visu iekārtojot, gan arī paša pasākuma laikā. Pašvaldība tiešām vēlējās būt pārliecināta, ka tas būs tā vērts. Un, kad parādījām, kādas tradīcijas ir šim notikuma Latvijā, pašvaldības cilvēki bija ārkārtīgi iespaidoti un sacīja, ka mums, Briselē, nekas tāds iepriekš nav noticis, lai, gan mēs šeit nebūt nevaram sūdzēties par kultūras pasākumu trūkumu.”
Dziesmu un deju lielkoncerts sāksies sestdien, 20.jūnijā, sešos vakarā un ilgs trīs stundas. „Lai tikai nelītu,” saka rīkotāji, jo nebūs nedz jumtu, nedz sienu, kas pasargā, bet tāds jau arī ir bijis mērķis, nonākt pēc iespējas tuvāk pēc iespējas lielākai Beļģijas publikai. „Pūt, vējiņi!” skanēšot jo stipri, lai aizdzītu melnumu no padebešiem un sajustos kā Latvijā.
