Jānis Lapiņš kopā ar dēlu – arī Jāni – rok ārā pirms vairāk nekā desmit gadiem blakus Kārļa Hūna ģimenes kapličai aprakto kapa plāksni. Vēl nav pārliecības, ka plāksne šo gadu laikā palikusi ieraktajā vietā. Ar Lapiņiem iepazīstina „Lielo kapu draugu” grupas aktīvists Andris Gobiņš:
„Šis ir kolosālais Lapiņa kungs kopā ar dēlu, kas zagļus aiz rokas noķēra un izglāba kapa plāksni.”
Lapiņš viņu pārtrauc: „Kad jūs izraksiet, tad varēsiet runāt. Pagaidām neko. Man sieva saka - un ja nu aiziet un tur tukšs?”
Lapiņš izstāsta par ziemas vakaru, kad ieraudzījis zagļus stiepjot projām kapa plāksni:
„Viņi vilka plāksni projām. Un es nācu no darba te caur šejieni. Es vēl strādāju tipogrāfijā. Mans dēls vēl strādā tipogrāfijā. Es jau sen esmu pensijā. Bet toreiz es vēl strādāju. Nācu un viņi velk to… ragavas vēl viņiem bija taču! Es ieraudzīju, ka pazīstama tā plāksne, no turienes ir. Un tad viņi muka projām un [plāksne] man palika. Ko lai es daru? Es aizgāju pie dēla - mēs tepat pretī dzīvojam -, nācām un aizrakām, zeme sasalusi bija.”
Pēc šī gadījuma Lapiņš runājis ar nu jau mūžībā aizgājušo Lielo kapu zinātāju Eiženu Upmani. Upmanis esot teicis, lai plāksni nerok ārā, līdz būs pienākuši droši laiki Lielajiem kapiem. Un tagad,
kad sākušies pirmie darbi kapliču atjaunošanā, Lapiņš uzskatījis, ka pienācis laiks izrakt plāksni un nodot to drošās rokās.
Vīrs uzrunājis Lielo kapu draugus. Turpina Andris Gobiņš.
„Šī ir 19. gadsimta vidus kapliča, viena no tiešām īpaši skaistām, jo pašas šīs skaistās alejas ceļa galā, no kuras pie viņas nonāk. Šobrīd bez jebkādām identifikācijas zīmēm mēs redzam. Tai tikai ir akmeņi.”
Latvijā ir divi Kārļi Hūni, stāsta Gobiņš. Viens ir ievērojamais gleznotājs – apbedīts Madlienā. Arī uz šīs kapa plāksnes rakstīts „Kārlis Hūns”.
„Kārlis Hūns - pēc vārda tas nav tik ļoti populārs un, visticamāk, tur ir bijusi kāda ģimeniska saikne – vai tēva brālis māksliniekam vai līdzīgi.”
Kapličas augšējā daļā ir skaidri redzams, ka tur paredzēta vieta plāksnei. Pēc tās izrakšanas Jānis Lapiņš jūtas gandarīts par paveikto.
„Protams, man jau bija uztraukums, ka ne tajā vietā, aizmirsies jau. Padomājiet, tas taču ir no 2005. gada, tagad ir 2017. Tie taču ir 12 gadi! Kāds slānis tur jau vēl uzaudzis, vēl saknes bija pāri jau,” satraucies ir Lapiņš.
Lielo kapu draugu aktīvists Gobiņš cer, ka šis stāsts iedrošinās arī citus iedzīvotājus dalīties ar savām zināšanām un informāciju par Lielajiem kapiem:
„Man liekas, ir diezgan daudz tādu kolosālu rīdzinieku, kas ir katrs savā veidā glābuši šīs kultūras vērtības, sargājuši, glābuši.”
Plāksne saglabājusies ļoti labi, tai nolauzts tikai viens stūrītis vēl tad, kad to ņēmuši nost zagļi. Tagad to pārraudzīs un drošos apstākļos uzglabās Rīgas pieminekļu aģentūra līdz brīdim, kad būs atjaunota Hūnu ģimenes kapliča. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā novērtē atradumu un Lapiņa kunga centienus glābt kultūrvēsturiskās vērtības. Tāpat sagaida, ka turpmāk šādu atradumu atrakšanai būtu jānotiek pēc vienotas koncepcijas izstrādes.
