Ambiciozie plāni par koncertzāli uz AB dambja un Laikmetīgās mākslas muzeju simtgadīgā TEC ēkā Andrejsalā līdz ar krīzi nolikti plauktā un pārskatāmā nākotnē, visticamāk, tur arī paliks. Tomēr, tuvojoties Latvijas simtgadei, KM ir apņēmības pilna tos īstenot pieticīgākā formā - koncertzāles vajadzībām rekonstruēt Rīgas Kongresu namu, bet Laikmetīgās mākslas muzejam atvēlēt pašlaik pretrunīgi vērtēto Triangula bastionu vai, iespējams, kādu citu ēku.
Ar līdzšinējo kultūras būvju celtniecību un rekonstrukciju ne vienmēr gājis gludi. Tomēr kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) cer, ka līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā Rīgā būs ne vien koncertzāle vai Laikmetīgās mākslas muzejs, bet arī Dziesmu svētku stadions. Par tādu pēc vērienīgas rekonstrukcijas varētu kļūt pašreizējais "Daugavas" stadions. „Mums visas trīs [ieceres] šķiet ļoti svarīgas. Mums šķiet ļoti svarīgi gan simtgades Dziesmu svētki, gan tas, lai cilvēki brauktu uz Rīgu Latvijas simtgadē 2018.gadā un redzētu mūsu Laikmetīgās mākslas muzeju, un mums ir ļoti svarīgi, lai Rīgā ir kvalitatīva akustiskā koncertzāle, kurā ir pietiekošs skaits vietu,” skaidroja Jaunzeme-Grende.
Reālākās aplēses patlaban ir par Kongresu namu, kura rekonstrukcijai jau ir gatavs tehniskais projekts. Ja pārbūvi sāktu uzreiz pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas gada beigām, trīs gadu laikā to varētu pabeigt. Mazāk skaidrības ir ar pārējām divām iecerēm, stāsta ministres padomnieks, kādreizējais Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe. „Es mazāk varu teikt par "Daugavas" stadionu, kur ir tikai priekšprojekta skices un nav bijis nopietnas analīzes par termiņiem. Triangula bastions - jau sarežģītāk būtu iekļauties. Ja viss labi sakritīs un privātais īpašums varēs pāriet valsts īpašumā bez kādiem smagiem nosacījumiem, analīze to parādīs, tad tiešām, ja uz 2018.gadu kaut ko grib dabūt gatavu, ir ļoti nopietni jāsaspringst. Bet tehniskas iespējas to izdarīt ir,” sacīja Dripe.
Lai gan ministrijas ieceres kļuvušas pieticīgākas, atzinīgi tās vērtē nozaru pārstāvji, kas jau gadiem runā par muzeja un koncertzāles akūto trūkumu Rīgā. „Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis saka - galvenais ir beidzot pieņemt lēmumu par koncertzāli kā tādu. „Mērķis ir viennozīmīgi skaidrs - mums ir nepieciešama akustiskā koncertzāle. Nevis ar elektroniski aprīkotiem elementiem un nezko, bet akustiska koncertzāle, kurā var muzicēt simfoniskie orķestri, atskaņot klaviermūziku, un šādu investīciju no valsts puses es saskatu par jēdzīgu. Ja tas ir Kongresu nams, lai tā būtu, galvenais, lai tas, kas tiek izdarīts, ir atbilstošā līmenī un kvalitatīvi,” norādīja Ķirsis.
Arī Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese ir gandarīta, ka jautājums par muzeja būvniecību atkal ir izkustējies. No vairākām izskatītajām vietām Triangula bastionu viņa vērtē kā atbilstošāko: „Man liekas, ka Triangula bastions ir izcila vieta, īpaši ņemot vērā, ka pašreiz tur atrodas šī neveiksmīgā būve. Rekonstruējot šo ēku un palielinot tās apjomu, būtu iespējams iegūt brīnišķīgu būvi, kas tiešām varētu būt kā tāda Rīgas emblēma, jo tā vieta ir izcila.”
Nacionālajā attīstības plānā kultūras infrastruktūrai iezīmēti 100 miljoni latu Eiropas fondu naudas. Par to gan vēl būs krietni jāpacīnās, gatavojot spēcīgu ekonomisko pamatojumu, saka Jānis Dripe, bet tā ir aptuvenā summa, ko varētu sadalīt starp trim lielajiem projektiem. Ministrijas darba grupa ar pirmajiem priekšlikumiem varētu nākt klajā aprīlī.
