Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstījis projekta iesniedzējs – Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Tās sadarbības partneri projektā ir Kokneses novada dome un Ogres novada pašvaldība.Atjaunojot unikālos kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus pakalpojumus, pašvaldības paredzējušas veicināt reģionālo attīstību, dot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un palielināt tūrisma plūsmu Zemgales reģionā.
Krustpils pils celta kā bīskapa pils 13. gs. pēdējā ceturksnī, vēlāk daudzkārt pārbūvēta, un 19. gs. tai izbūvētas modernas muižas saimniecības ēkas un košumdārzs ar strūklaku. Šodien lielākajā daļā telpu joprojām ir padomju mantojuma atstātās pēdas, tāpēc projekta ietvaros ir paredzēts sakārtot pils A korpusu, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Korpusa pirmajā stāvā paredzēts atjaunot 18. gs. sienu gleznojumus un izvietot pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunot vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai. Atbilstoši vēsturiskajām liecībām atjaunots tiks arī pils dārzs un strūklaka.
Kokneses viduslaiku pilsdrupās paredzēts nostiprināt vairākas sienas, kas pašlaik laikapstākļu un laika zoba radītās erozijas ietekmē ir avārijas stāvoklī un nav drošas apmeklētājiem. Pēc neatliekamajiem pilsdrupu glābšanas darbiem tajās paredzēts izveidot jaunus, tūristiem interesantus pakalpojumus – radošās un vēstures izzināšanas aktivitātes.
Savukārt bijušajā sanatorijā „Ogre” paredzēts rekonstruēt valsts nozīmes mākslas pieminekli – Anša Cīruļa sienu gleznojumus –, kā arī atjaunot ēkas jumtu. Ēka, kurā vēl līdz 2014. gadam atradās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa, pašlaik stāv tukša, tāpēc unikālo gleznojumu atjaunošana būs pirmais solis tās iedzīvināšanai jaunā veidolā – ēkā tiks ierīkots „Zilo kalnu” informācijas cents, bet skolēniem notiks interaktīvas nodarbības.
Projekts „Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” ir viens no kopumā 10 kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējam.
Kopējās projekta izmaksas ir 3 411 909,06 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 392 352,96 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums 372 352,93 eiro (tai skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībām 66 176,44 eiro un pašvaldību finansējums 198 529,46 eiro).
