Izklaidētāji no laika gala labprāt iemantojuši pretējā dzimuma izskatu un īpašības, šādi pārsteidzot, sasmīdinot, iedvesmojot un atbrīvojot no sociālā spiediena. Vēsturiski kustību ir attīstījis aizliegums sievietēm piedalīties teātra izrādēs, vai arī cenzūra Holivudas filmās 20. gadsimta vidū, kā rezultātā uz lielā ekrāna ierobežojot seksualitātes attēlojumu, vai arī valstī pastāvošā politiskā iekārta, kas šādas pašizpausmes neakceptē.
Protams, “drag” subkultūra ir cieši saistīta ar LGBT kopienu un “drag” šovos tiek paustas kopienas vērtības, vajadzības un tiesības,
taču “drag” šovos pretējā dzimuma lomās iejūtas un publiku izklaidē arī heteroseksuāli cilvēki, kuriem, piemēram, tuvs ir groteskas žanrs.
Ļoti vīrišķīgi un ļoti sievišķīgi
Šobrīd par “drag king” pelnošāki ir “drag queen”, kas gan uz skatuves, gan sociālajās vietnēs internetā izklaidē publiku ar spožu grimu, asiem jokiem, dziesmām un citiem talantiem, un ir kļuvuši par pašsaprotamu popkultūras sastāvdaļu.
Īpaši redzama, ar pašapziņu “drag” kopiena ir Islandē. Savukārt Latvijas "Drag king festivālu" organizēja Mētra Saberova un festivāla īpašie viesi bija pasaulē zināmie skatuves mākslinieki Adam All un Apple Derrieres, kuri vadīja festivāla meistarklases.
"Mēs izmēģinājām, kā ikdienišķas lietas, piemēram, vārīt kafiju ļoti sievišķīgi, un kā to darīt vīrišķīgi. Tad mēs iepirkāmies sievišķīgi un iepirkāmies vīrišķīgi. Izmēģinājām arī gaitu – pārspīlēti sievišķīgu un pārspīlēti vīrišķīgi.
Sievietēm parasti kustās ķermeņa augšdaļa un gurni, savukārt vīrietis savu gaitu tur mazkustīgāku – taisnā virzienā. Meistarklasē mācījāmies arī skatuves grimu, kas var būt krietni pārspīlēts. Un grimēšanas pārtapšanas procesā katram no meistarklases dalībniekiem atklājās viņa tēls. Mums "Otrā elpa" bija sagādājusi dažādas žaketes, kreklus, bikses un apavus – tā kā varējām izpausties! Noslēgumā sevi prezentējām un saņēmām arī diplomu par izieto “drag king” kursu," stāsta Laura Šterna.
21. decembra vakarā “Drag king festivāla” fināls Kaņepes Kultūras centrā bija tik labi apmeklēts, ka uzreiz sēdvietu nemaz nevarēja atrast.
Seši dalībnieki finālam bija sagatavojuši atšķirīgus priekšnesumus – deju, dziesmu, dažādu popkultūras varoņu atdarināšanu, kurus starplaikos papildināja Džemmas Sudrabas trāpīgās satīriskās piezīmes. Vispār – “drag” priekšnesumi un satīra iet roku rokā.
Tā ir tāda kā sabiedrības karikatūra performances veidolā – kā saka, lai neierūsē savā absolūtajā patiesības izpratnē. Un tajā pašā laikā šī performance satur arī poētiskas kvalitātes – fascinējoši vērot, kā ar tērpu, kustību, mūzikas palīdzību kā ar vieglu roku, bet gaumīgi, tiek nojauktas robežas starp ierastajām definīcijām.
Par savu izvēlēto tēlu, kas atnesa “drag king” konkursa uzvarētāja titulu, Laura saka: "Emmanuele Lampá noteikti kaut kur manī dzīvo, bet ikdienā man šo tēlu nav tik viegli izrādīt, lai gan – redzēsim, varbūt pēc konkursa tēls man palīdzēs arī savā ikdienā kaut ko mainīt." Īsi raksturojot Emmanuele Lampá – viņš ir “ladies man” jeb Donžuāna tips.
Kur ir problēma?
Protams, kad darba ikdiena ir saistīta ar izklaides nozari, “drag king” performanci uztveru kā vienu no izrādēm, līdz galam neizprotot kopienas aktualitātes. Kur ir problēma?
To starplaikā izzināju no pasākuma apmeklētājiem, saņemot atbildi, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ir publiskā telpa, kurā kopienas dalībnieki varētu justies labi –
šajā ziņā Kaņepes Kultūras centrs ir devis platformu, ikdienā kopā pulcējot atšķirīgus apmeklētājus, dodot iespēju satikties dažādām interešu grupām un subkultūrām.
Ja aktieris lomu liek pie malas, pēc izrādes noņemot grima kārtu, tad “drag” priekšnesums visbiežāk ir vairāk nekā izrāde – tā ir identitātes pašizpausme, kurām mūsdienās tiek dota detalizēta klasifikācija.
Diemžēl klasifikācija ir angļu valodā un tai nav analoga – izprotama skaidrojuma latviski, šādi ar informācijas detalizētību, iespējams, radot papildu neizpratni.
Svarīga loma ir arī informācijas apmaiņai, kas šobrīd notiek ļoti līdzīgi kā kolāžas veidošanu – kopbilde par “drag” kopienu tiek veidota no daudziem savstarpēji nesaistītiem avotiem – gala rezultātā radot vēl lielāku neskaidrību.
Uz jautājumu, kāpēc ir vajadzīga šāda detalizētā kategorizēšana, Laura sacīja: “Kategorizēšana noder pirmsākumos, kad cilvēks sāk apzināties, ka kaut kas ir savādāk. Tam ir nosaukums – man ir nosaukums! Kļūst vieglāk, un tas cilvēkam palīdz. Kad cilvēks ir sevi apzinājies, tad vārdu var droši likt nost. Arī līdzcilvēkiem, izglītības sistēmas darbiniekiem un ārstiem šo kategoriju izprašana dos zināšanas par to, ko cilvēkam pateikt, nevis aprobežoties ar – pāries, un šī ir fāze! Jā, noteikti, vieniem tā ir fāze, taču otriem – tā būs atrastā dzīves jēga.”
Tas taču joks! – lasot šo rakstu, kāds pasmaidīs, un zināmā mērā arī tā būs patiesība. Spēja jokot un veselīga pašironija ir svarīgas īpašības pašizaugsmei un sabiedrības kopējai attīstībai. Humors, kas atbrīvo, nevis pazemo, iedvesmo, nevis salauž.
Bet, lai patiešām labi pajokotu, stīvums un priekšstati būs jāliek malā – un šo prasmi var labi mācīties no “drag” kopienas.
Lauras humoru ik pa laikam var dzirdēt sieviešu “stand-up” vakaros, kur viņa uzstājas gan kā sieviete, gan “drag king” tēlā, un Rīgā redzams ir arī “drag king” ar skatuves vārdu Fonex Bang. Pēc publikas atsaucības un kopienas gandarījuma spriežot – “drag king” festivāls Rīgā notiks arī nākamajā gadā. Viss ir iekustējies.
