«Arsenālā» diskutēs par laikmetīgās mākslas kolekcionēšanas politiku Latvijā

Diskusijas mērķis ir izvērtēt, cik mērķtiecīgi un saskaņoti dažādās institūcijās tiek kolekcionēta Latvijas jaunākā māksla, kā veidojas nacionālais krājums un cik kāds ir valsts finansiālais ieguldījums tā tapšanā, stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa:

„Mūsdienās joprojām galveno [muzeju] jaunieguvumu daļu veido dāvinājumi. Jāteic, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, atšķirībā no lielākās daļas Latvijas muzeju, salīdzinoši daudz ko arī pērk, taču līdzekļu nekādā gadījumā nav pietiekami, lai muzejs spētu nopirkt visu to, ko redz par nepieciešamu,” saka eksperte.

Runājot par to, kādēļ šāda diskusija varētu būt vērtīga plašākai sabiedrībai, Auziņa uzsver: „Muzeji, mantojuma institūcijas ir tās, kurās glabājas mūsu nacionālās bagātības. Man šķiet, ka savstarpējam dialogam starp mantojuma institūcijām un sabiedrību būtu jābūt ļoti aktīvam, un sabiedrībai no šīm institūcijām vajadzētu daudz ko prasīt. Jo mēs mūsdienās daudz runājam par to, cik daudz dažādu viedokļu ir par norisēm sabiedrībā. Un man šķiet, ka šiem dažādajiem viedokļiem vajadzētu atspoguļoties arī muzeju, arhīvu un bibliotēku kolekcijās. Ja sabiedrība neiesaistās un nesaka: „Manas intereses šeit nav pārstāvētas!”, tad ilgi tās arī vēl netiks pārstāvētas. Tā kā vairums šo institūciju darbojas par nodokļu maksātāju naudu, ir saprotams, ka sabiedrība varētu būt ieinteresēta, kā šī nauda tiek tērēta.”