Atskatoties uz Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja amatā pavadīto laiku, Zigmars Liepiņš atzīmēja – operas festivāls kā visa gada kvintesence norāda uz attālināšanos no plašpatēriņa operas repertuāra, kur spēlētu tikai Verdi, Pučīni un Vāgneru – piemēram, šogad Operas festivālā skan arī arī Stravinskis un Pulenks.
Atskatoties uz pēdējo gadu šajā amatā, Liepiņš norādīja: “Nekas nav vienkāršāks, kā vēlreiz uztaisīt “Tosku” vai atjaunot “Bohēmu”, un to mēs arī darījām –, bet gribēju iet pa ceļu, kas ir nezināmāks, riskantāks, kuru skatītāji var arī nesaprast.”
Liepiņš uzsvēra, ka jūtas gandarīts, piemēram, par iestudējumiem “Fausts” un “Karmelīšu dialogi”.
Lūgts komentēt baumas par to, ka varētu tikt izvirzīts kultūras ministra amatam, Liepiņš atbildēja: “Tā ir folklora! Es nekad nevarētu [to iedomāties]. Vai nu tas rāda, ka ir totālākais rezervistu soliņa trūkums – jo kāpēc lai es ietu prom no operas uz divreiz mazāku algu un četrreiz lielākām ziepēm? Es taču neesmu idots.”
“Tā kā es neesmu ne varaskārs, ne idiots, tad man šādu lietu piedēvēt nevar. Man uz šo ir laba atbilde. Ja cilvēks grib izdarīt pašnāvību, ir vairāki veidi – iedzer miegazāles, noindējas ar gāzi garāžā, sliktākajā gadījumā, palec zem vilciena – nevajag tikai iet par kultūras ministru,” jokoja Liepiņš.
Taujāts, ko darīs pēc termiņa beigām, Liepiņš uzsvēra: “Tad es būšu brīvs cilvēks.”