Autori un ministrija gandarīti
Filmu māksliniece un Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova pauda gandarījumu par spriedumu: “Autoru vārdā paldies par šādu spriedumu. Beidzot kāds ir izlasījis likumu un salicis šos likumus pareizā kārtībā.”
Arī Kultūras ministrijā ir gandarīti par beidzot ieviesto skaidrību. “Pozitīvi ir tas, ka tas vismaz ir beidzies. Tas ir bijis deviņus gadus, tas ir pabeidzies. Pozitīvi, es teiktu,” saka Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Jau pirmdien, 6.februārī, Kultūras ministrijas pārstāvji tiksies ar Kinematogrāfistu savienības un Nacionālā kino centra pārstāvjiem, lai spriestu par turpmāko sadarbības modeli. Latvijā jau digitalizē un restaurē filmas, un šim mērķim turpmākajos gados ir iezīmēta Eiropas fondu nauda.
Ministrijai gan vēl ir jāvienojas ar autoriem.
“Ir jāsaprot, kādi ir izmantošanas nosacījumi, ko autori no savas puses izvirzīs. Ar autoriem, es esmu pilnīgi pārliecināts, mēs atradīsim kopīgu valodu, tur nekādu problēmu nebūs. Tur ir pavisam cita interese – primāri, lai tās atjauno un izmanto. Jo vairāk tās atjauno un izmanto, jo lielāka autoriem atlīdzība,” norāda Voldiņš.
“Kinostudija”: Spriedums neko nemaina
Citās domās par tiesvedības iznākumu ir “Rīgas kinostudijas" pārstāvis, advokāts Armands Liberts, kurš aizvien uzskata, ka spriedums ir par labu uzņēmumam:
“Ar šo spriedumu “Kinostudijai” nekas nemainās. Viss, kā bija, tā arī ir – autortiesības uz filmām ir “Rīgas kinostudijai”.
"Juridiskās sekas šim spriedumam tikai vienas – valsts un kinematogrāfu prasība ir noraidīta. Bet kas attiecas uz to, ka ir analizēti kaut kādi fakti, kas vispār neattiecas uz prasības būtību... es atvainojos, papīrs panes visu, un tiesa jau var rakstīt, ja grib. Bet šajā gadījumā juridiskas nozīmes tam nav,” skaidro Liberts.
Advokāts vairākkārt uzsver, ka Augstākās tiesas secinājumi pausti sprieduma aprakstošajā daļā, tāpēc nesaistoši. Taču patiesībā tie ir sprieduma motīvu daļā, kas tāpat kā rezolutīvā daļa ir saistoši.
“Tas, ka kāda persona pieņem, ka viņai ir tiesības, kuras viņai nav, tas jau neko nemaina konkrētajā gadījumā, ka šādas tiesības nevar būt,” norāda Augstākās tiesas pārstāve Zane Pētersone.
Bez “Kinostudijas” pie filmām netikt?
“Kinostudijas” pārstāvis turpina kalt grandiozus nākotnes plānus par filmu digitalizēšanu no Krievijas arhīvos glabātajiem filmu negatīviem. Krievijā atzīstot tikai “Rīgas kinostudijas” autortiesības, tāpēc bez “Kinostudijas” atļaujas valstij pie filmu negatīviem netikt.
“Mēs esam gatavi sadarboties, noorganizēt. Kurš tad tur no valsts tagad brauks un maldīsies? Mēs strādājam Krievijā, mēs noteikti varam visu noorganizēt,” saka Liberts.
Kultūras ministrija turpinās sarunas ar Krieviju starpvaldību komisijas ietvaros par iespējām iegūt filmu negatīvus. Pagaidām tas nav izdevies, taču filmas digitalizē un restaurē no kopijām.
“Tā pieredze, kas ir bijusi, atjaunojot filmas no mums pieejamām kopijām, bija apmierinoša. Ar mūsdienu tehnoloģijām to visu var izdarīt,” saka ministrijas valsts sekretārs.
“Kinostudija” nevēlas atzīt, ka nevienam citam lietas dalībniekam vairs nav pienākuma ar viņiem rēķināties. Tomēr uz nākamnedēļ paredzēto sanāksmi ministrijā “Kinostudijas” pārstāvji nav aicināti.
Var tiesāties par autortiesību pārkāpumiem
Šajā gadījumā būtiski ņemt vērā vairākas lietas, ko paredz Civilprocesa likums:
- Kasācijas instances spriedums nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī (477.pants).
- Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā (203.pants (5)).
- Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas skata lietu no jauna (476.pants (2)).
Turklāt Augstākās tiesas spriedums veido judikatūru – nozīmīgāko kasācijas instances nolēmumu kopumu, kas jāņem vērā, piemērojot tiesību normas. Tas nozīmē, ka tagad
filmu autori par katru viņu autortiesību pārkāpuma gadījumu var vērsties tiesā – gan pret valsti, gan “Kinostudiju”, jo autoratlīdzību līdz šim iekasēja abas.
Taču “Rīgas kinostudijai” vēl paliek Krievijas tirgus, kur tā pārdod “Rīgas kinostudijā” tapušo filmu izrādīšanas tiesības. Gūtos ienākumus Liberts gan nevēlas atklāt: “Es negribētu tagad jums skaitļus minēt.” Par “Kinostudijas” gūto ienākumu apmēru nezina arī Kultūras ministrija.
Ar nepārsūdzamo Augstākās tiesas spriedumu “Rīgas kinostudija” būs spiesta rēķināties tikai Latvijā.
Taču tās galvenais tirgus ir Krievija. Ļoti iespējams, ka tā turpinās filmas izplatīt tur un iekasēt autoratlīdzības. Autoriem būs sarežģīti izkontrolēt šos darījumus un piedzīt sev radītos zaudējumus.
Jau ziņots par Augstākā tiesa spriedumu, ka autortiesības uz 973 padomju laikā uzņemtajām filmām nepieder ne valstij, ne “Rīgas kinostudijai”. Savukārt autoru – fizisko personu, kuru radošā darba rezultātā tapa šīs filmas, – tiesības turpina pastāvēt, un tās aizsargājamas vispārīgā kārtībā.
Līdz šim no Latvijas kino klasikas fonda digitalizētas un atjaunotas 15 spēlfilmas un deviņas animācijas filmas. Restaurētas tautā iemīļotās spēlfilmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", un pašlaik atdzimšanu piedzīvo kino meistara Rolanda Kalniņa filma "Piejūras klimats".
