Raidījuma viesi apgalvoja, ka ir bijuši vairāki neveiksmīgi piemēri, kuros valsts nav bijusi uzdevuma augstumos, rīkojot pasākumus un projektus. Lūsēns stāstīja par projektu “Kultūras karte”, kuram iztērēts miljons, bet mājaslapā šobrīd ir neaktuāla informācija. Arī “Rīga 2014” projekts ir raisījis plašas diskusijas, un par tā tēriņu efektivitāti secinājumi nākuši klajā tikai 2015. gada nogalē.
"Ir jāanalizē kļūdas, lai tās neatkārtotos," secināja kultūras ministres padomniece Selga Laizāne. Viņa uzsvēra pasākumus, kas ir ne tikai svinēšanai veltīti, bet kalpo kā ieguldījums sabiedrības nākotnē.
“ "Skolas soma"' ir sociālās nevienlīdzības mazināšanas projekts,” minēja Laizāne.
Jāatzīmē, ka aktivitāte "Latvijas skola soma" ir kā visdārgākais simtgadei veltītais pasākums, tai plānots atvēlēt 13 miljonus eiro. Tās ietvaros dažādu vecumu skolēni varēs doties ekskursijās, lai iepazītu Latvijas kultūras, vēstures un dabas vērtības.
Saistībā ar jau zināmiem pasākumiem šaubas esot par "Arēnā Rīga" plānoto deju uzvedumu. Bet Hermanis norādīja, ka īres maksa ir ārkārtīgai dārga, lai tajā rīkotu vairāku dienu pasākumus. Viņš, darbojoties industrijā, nonācis pie secinājuma, ka privātais sektors pasākumu organizēšanai tērē trīs reizes mazāk nekā publiskais.
Savukārt, reaģējot uz “Krustpunktā” iesūtītajiem klausītāju komentāriem, radies jautājums, vai Latvijā vispār ir ētiski izlietot naudu svinēšanai, nevis labklājības stiprināšanai.
Par to reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks pauda viedokli:
“Demokrātiskā valstī ir nepiedienīgi uzdot jautājumu: kā mēs varam iet uz operu, ja nepieciešams pārstādīt nieri!”
Jau ziņots, ka speciāli simtgadei valdība ieplānojusi atvēlēt 32 miljonus eiro, taču pārējā nauda nāks no ministrijām jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem, pašvaldībām, kā arī atsevišķus pasākums finansēs citi avoti. Kopumā lielāko daļu no Latvijas simtgades svinībām atvēlētā finansējuma - 13 miljonus eiro - iztērēs "Latvijas skolas somās" jeb dažādos kultūras pasākumos, kurus varēs apmeklēt 200 tūkstoši skolēnu.
