Kultūras ziņas

Latvijas kino Berlīnes kinofestivālā

Kultūras ziņas

Sākas festivāls «Saxophonia 2017»

Arhitektūras zvaigzne Elbas krastā

Arhitektūras zvaigzne Elbas krastā zelta tilta vērtībā

Pirms mēneša atklāto arhitektūras pērli Elbas filharmoniju, kas jau ierindota pasaules labāko koncertnamu sarakstos, hamburgieši gaidīja vairāk nekā 15 gadu. Tā apzināti tika veidota ar mērķi – senajai Hanzas pilsētai radīt jaunu vizītkarti. Kā likums, ilgās gaidīšanas rezultātā desmitkāršojās arī ēkas sākotnēji plānotās izmaksas. Rezultātā filharmonija vāciešiem izmaksājusi daudz, gandrīz tikpat, cik mūsu zelta jeb Dienvidu tilts.

Elbas upes labajā krastā, kur šobrīd slejas greznā 26 stāvu augstā filharmonijas ēka, iepriekš slējies spīķeris, kurā vēl līdz 1990. gadiem glabājās tēja un kakao. Vairāk nekā 15 gadus pēc koncertzāles idejas dzimšanas virs spīķera ēkas kā vilnis uzbangojusi jauneklīgā un stiklotā filharmonija, kas sola pilsētas kultūras dzīvi pacelt nebijušos augstumos.

"Elbas filharmonija jau ir izmainījusi pilsētas dzīvi, jau pirmajos trīs mēnešos, kopš vaļā ir ēkas publiskā daļa, šeit ir bijuši vairāk nekā 750 000 apmeklētāju," norāda Elbas filharmonijas vadītājs Kristofs Lībens-Zeiters. "Šobrīd kopējās izmaksas ir aptuveni 850 miljoni eiro, un jāsaka, ka tas, kas rakstīts presē, ka sākotnēji bija plānoti apmēram 70 miljoni eiro, neatbilst patiesībai, jo par to naudu šādu ēku noteikti nevar uzcelt. Tas toreiz bija vienkāršāks koncepts un tā bija summa, ko projektā ieguldītu pilsēta."

Kopumā pilsēta un tās iedzīvotāji par šo arhitektūras un mūzikas pērli un jauno Hamburgas atpazīstamības zīmi samaksāja vairāk nekā 700 miljonus eiro.

Koncerti filharmonijā pārsvarā notiek divās tās zālēs, mazajā vienlaikus mūziku var baudīt pustūkstotis klausītāju, bet lielajā – vairāk nekā 2000.

Par labskaņu šeit, Elbas filharmonijā, rūpējies viens no pasaulē zināmākajiem akustiķiem, un tas ir japānis Jašuhiza Tojota. Viņa firmas kontā ir vairāk nekā 50 koncertzāles visā pasaulē, starp tām arī Parīzē un Losandželosā. Un šeit viņš izmantojis līdz šim reti pielietotu materiālu – tas ir no ģipša un otrreiz izmantota papīra.

"Viņš bija ļoti priecīgs, kad pirmo reizi dzirdēja, kā šeit skan. Un mūziķiem acīs bija asaras pēc pirmā mēģinājuma šeit, viņiem tas likās ļoti iespaidīgi," stāsta Elbas filharmonijas pārstāve Jūlija Mānsa.

Gada laikā Lielajā zālē ieplānoti ap 260, bet mazajā zālē ap 200 koncertu. Un pieprasījumu filharmonijā raksturo kā milzīgu. Interesējas gan no Eiropas valstīm, gan arī no ASV un Āzijas.

"Es domāju, ka Elbas filharmonija noteikti ir jauna vizītkarte ne tikai Hamburgai, bet visai Vācijai," uzsver Kristofs Lībens-Zeiters.

Šobrīd biļetes uz koncertiem izpārdotas līdz pat vasarai, un koncertnamā sola, ka noteikti uz filharmonijas skatuves arī nākotnē redzēsim Latvijas mūziķus.

Jau vēstīts, Elbas filharmonija tika atklāta ar koncertu 11.janvārī.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti