Sadaļas Sadaļas

Arhitekti turpinās vērtēt 11 potenciālas Rīgas koncertzāles atrašanās vietas

Latvijas Arhitektu savienība (LAS), atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) aicinājumam, izvērtējusi 36 vietas, kur varētu atrasties Rīgas akustiskā koncertzāle, un no tām atlasījusi 11 tehniskiem kritērijiem atbilstošās vietas.

Latvijas arhitektu savienības prezidents Juris Poga Latvijas Radio atklāja, ka tālāk vērtēs 11 vietas:

  • AB dambis
  • Andrejsala, Andrejostas iela 17
  • Elizabetes iela 2 un Kronvalda bulvāris 6
  • Ķīpsalas pludmale
  • Parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri
  • Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu
  • Teritorija pie Spīķeriem un Kārļa baseina
  • Teritorija Salu tilta ZA galā
  • Torņakalns
  • Skanstes iela 28 un Skanstes iela b/a
  • Zaķusala

Kā paziņojumā medijiem norādīja Kultūras ministrija, LAS plāns Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei ir vērsts uz kopēju sabiedrības, iesaistīto jomu speciālistu un institūciju konsolidētu redzējumu, kuru ir plānots panākt ar procesu, kas sadalīts secīgos soļos. “LAS ir piedāvājusi un realizē četru soļu procesu koncertzāles vietas izvēlei, šobrīd esam paveikuši otro, proti, tehniskās atlases rezultātā esam ieguvuši īso būvvietu sarakstu un atrodamies starta pozīcijā, lai virzītos tālāk. Paldies visiem kolēģiem, kuri ir aktīvi iesaistījušies līdz šim,” akcentēja LAS prezidents Juris Poga.

Šie piedāvājumi atbilda trijiem tehniskiem kritērijiem – zeme pieder valstij vai pašvaldībai, zemes gabala platība ir vismaz 2 hektāri, kas ir nepieciešams koncertzāles būvniecībai, un vieta atrodas pietiekami tuvu pilsētas centram. Primāro atlasi veica LAS padomes īpaši izveidota profesionāļu komisija, kuras sastāvā ir arhitekte Gunta Grikmane, arhitekts, RTU Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs Jānis Krastiņš, arhitekte, Dace Kalvāne, arhitekts Viktors Valgums jr. un arhitekte Barbara Bula.

“Pirmajā posmā novietnes tika atlasītas pēc iepriekš izvirzītajiem kritērijiem – platība, īpašuma piederība, pieejamība, publiskās ārtelpas potenciāls. Tā kā Rīga ir sarūkoša pilsēta, koncertzāles novietojums pilsētas centrā ļautu palielināt visas pilsētas potenciālu, un šī iemesla dēļ tieši atrašanās vieta pilsētā bija pirmais un skaidrākais atlases “siets”. LAS darba grupā, kurā kopā strādāja profesionāli arhitekti, izvērtās nopietnas profesionālas diskusijas par katru no novietnēm – esot profesionālim, nav iespējams atsvešināti un tīri tehniski vērtēt koncertzāles novietni, šajā procesā visi viedokļi tika pamatoti ar pieredzē balstītiem argumentiem,” stāstīja arhitekte un komisijas locekle Gunta Grikmane

Turpmāk arhitekti vērtēs citus aspektus, un mērķis ir aprīlī atlasīt aptuveni trīs vietas, ko piedāvāt Kultūras ministrijai.  

Nākamais posms KM sadarbībā ar LAS ir iepirkuma procedūrā piesaistīt profesionāļus atlasīto novietņu padziļinātam izvērtējumam pēc vienotiem un salīdzināmiem kritērijiem, kā arī nodrošināt saistīto nozares ekspertu, gala lietotāju, plašākas sabiedrības un lēmējinstitūciju iesaisti, organizējot sabiedrības un ieinteresēto pušu darbnīcas un fokusgrupu diskusijas.

Kā mediju pasākumā 26. februārī, informējot par LAS veikto novietņu analīzes pirmo posmu, norādīja Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupas vadītāja vietnieks, arhitekts Jānis Dripe, Kultūras ministrijas piedāvātā un valdības atbalstītā novietne Elizabetes ielā 2 tiek uzskatīta par nopietnu pretendentu un valdības lēmums joprojām spēkā. Dripe uzsvēra – tas, ka šajā vietā pašlaik tiek veikta padziļināta izpēte ir tikai labi, jo tas kalpos par pamatu, lai uz izpētes bāzes varētu veidot pamatotu potenciālo vietu reģistru. Tomēr, kā atgādināja Dripe, kultūras ministrs ir norādījis, ka ir atvērts izskatīt arī citus loģiski pamatotus variantus koncertzāles atrašanās vietai.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, kuru Arhitektu savienība cer  realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt