Ar savu vārdu krājumu, rituāliem un dziesmām – Gaujas plostnieku prasmes UNESCO sarakstā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šonedēļ starptautisku atzinību guva Gaujas plostnieku amata prasmes. Marokā notiekošā UNESCO Starpvaldību komiteja tās lēma iekļaut UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Šī statusa iegūšana ir augļi starpvalstu sadarbībai, jo līdz ar Latviju sarakstā iekļautas vēl piecu valstu koku pludināšanas tradīcijas. Šī ir jau trešā vērtība, kas no Latvijas izcelta UNESCO sarakstā. Pirmās divas ir Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija un Suitu kultūrtelpa.

Ar savu vārdu krājumu, rituāliem un dziesmām – Gaujas plostnieku prasmes UNESCO sarakstā
00:00 / 05:39
Lejuplādēt

Gaujas plostnieku prasmēm ir tikpat sena vēsture kā pašam Gaujas ūdens ceļam. Īpašu uzplaukumu tās piedzīvoja 19. gadsimtā, kad plostu braukšana vidzemniekiem kļuva par ienesīgu peļņas darbu pavasarī. Plosti pa Gauju tika pludināti no Gaujas augšgala līdz Carnikavai, un tad tālāk transportēti uz Rīgas dažādiem tā laika kokapstrādes uzņēmumiem.

Tas bija ļoti smags fizisks darbs, bet vienlaicīgi arī daudz kas vairāk, jo ietvēra tikai šim arodam raksturīgu vārdu krājumu un rituālus, īpašu prasmi sadarboties ar dabu, arī romantiku, ko vislabāk atklāj plostnieku dziesmas, un viņi ir ļoti vareni dziedātāji.

Plosti Gaujā. 20. gadsimta 30. gadi.
Plosti Gaujā. 20. gadsimta 30. gadi.

Koku pludināšana kā tautsaimniecības nozare beidza pastāvēt 20. gadsimta 60. gados, kad attīstījās auto transports, un tad vairākus gadu desmitus plostniekus Gaujā neredzēja, līdz, pateicoties trīs brašiem Strenču vīriem ar Mārtiņu Gaigalu priekšgalā, tradīcija tika atdzīvināta. Stāsta tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola: "Tas notika pateicoties Mārtiņam Gaigalam, Romānam Polītim, kas ir plostnieka dēls un mazdēls, un Jānim Vāverem. Viņi, tādi vīri spēka gados, izdomāja, ka jāpamēģina atkal pašiem no baļķiem sasiet plostu, lai saprastu, kā tas notiek un vai to vēl var izdarīt. Brīnišķīgi, ka tajā laikā vēl bija satiekami vecie Gaujas plostnieki, kas viņiem arī šīs te prasmes nodeva, ierādīja. Tādējādi var teikt, ka tradīcija nav no jauna atjaunota, bet pārmantota."

Trīs vīru iniciatīva bija impulss tradīcijas daudz plašākai iedzīvināšanai un attīstīšanai. Un tā no 1998. gada katru gadu maijā Strenčos notiek Gaujas plostnieku svētki, no šī paša laika darbojas biedrība "Gaujas plostnieki", kas tagad ir arī Starptautiskās kokmateriālu pludinātāju asociācijas biedre, pārstāvot Latviju starptautiski.

Kopš 2018. gada Gaujas plostnieku amata prasmes ir ierakstītas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajā sarakstā.

Plosta brauciens pa Gauju. Pleņu sānos redzamas zaplavas – spārni jeb aizsargbaļķi. 2017. gada 19. m...
Plosta brauciens pa Gauju. Pleņu sānos redzamas zaplavas – spārni jeb aizsargbaļķi. 2017. gada 19. maijs.

Un šī nedēļa nāca ar ļoti priecīgu ziņu, ka tās iekļautas arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Par to gandarījumu neslēpj Gaujas plostnieku tradīcijas atdzīvinātājs Mārtiņš Gaigals: "Manuprāt, tas ir plašākā nozīmē novērtējums tiem, kas ir gadu simtiem piedalījušies mežsaimniecībā, kokmateriālu ražošanā, transportēšanā. Arī novērtējums šai nozarei mūsdienās.

Bet es domāju, ka tas ir arī novērtējums un aizsardzība kopienai – Strenču apkaimes, Valmieras novada kopienas ļaudīm pie Gaujas upes.

Nākotnē tas varbūt dos lielāku motivāciju citām paaudzēm šo tradīciju kopt, būt atbildīgiem par to."

Pēctecība tradīcijas saglabāšanai ir ļoti svarīga, tāpēc jau tagad notiek sadarbība ar vietējām skolām un prieks, ja atrodas jaunieši, kurus izdodas pa īstam aizraut ar plostniecības lietu – atzīst Mārtiņš Gaigals: "Šeit vienkārši atbrauc klases, to dara un pēc tam divi, trīs vai četri puiši turpina to lietu darīt. Es esmu pamanījis, ka šī tradīcija kaut kādā veidā papildina tādu dziļu ielūkošanos sevī, sevis atrašanu. Varbūt pat tā ļoti patētiski runājot, puišu iniciāciju. Jo puisis, kas ar savu milzīgo ego, iespējams, no pilsētas akmeņiem nonāk divas dienas plosta ekspedīcijā, noteikti aiziet no šī pasākuma ar lielāku sevis apzināšanos. Iespējams, ka šo vērtību pieprasījums ir tas, kas liek cilvēkiem arvien vairāk piedalīties."

Starptautiskā ievērība Gaujas plostnieku lietai ļoti iepriecina arī siguldieti Māri Mitrevicu, kurš jau ilgus gadus ir dedzīgs tradīcijas popularizētājs un atbalstītājs. Viņš pats 60. gados vēl paspēja iegūt plostnieka pieredzi, bija meistars Gaujas pludināšanas iecirknī.

Pirms nepilna gada Siguldā, Gaujas krastā durvis vēra viņa izlolota ekspozīcija "Gaujas plostnieka stāsts", kas tagad iegūst vēl lielāku nozīmi. "Es pat varu būt savā ziņā lepns, ka, nezinot to, ka šī lieta nonāks līdz pasaules UNESCO sarakstam, esmu uztaisījis faktiski plostnieku muzeju. Tagad tam varbūt kaut kur šiltīte būs jāliek klāt, ka UNESCO šo lietu atbalsta. Siguldas muzejā, Gaujmalā var izprovēt visas amata prasmes. Tieši to, par ko ir runa," teic Māris Mitrevics.

Gaujas plostnieki allaž bijuši lieli dziedātāji, un viņu repertuārā ir daudz gan lirisku, gan nerātnu dziesmu, bet Gaujas plostnieku himnas gods jau izsenis ticis vienai dziesmai. Māris Mitrevics atklāj: "Tā plostnieku himna ir visai skarba, rupja un bišķiņ traka, bet tāda nu tā ir. Un tā ir "Visi prasa, kas tie tādi"."

Gaujas plostnieki arī cer, ka starptautiskā atzinība koku pludināšanas tradīcijām būs pamudinājums savas tradīcijas atdzīvināt arī Daugavas, Ventas, Lielupes un Salacas kādreizējo plostnieku pēctečiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti