Saeimas balsojumā par grozījumiem nobalsoja 53 deputāti, pret - 4, bet atturējās - 3. Praktiski neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem nepiedalījās balsojumā. Kā zināms, Rīgas domi šobrīd vada saskaņietis Nils Ušakovs, bet domes priekšsēdētāja pakļautībā esošā Rīgas pilsētas būvvalde iepriekš atteica būvatļaujas izsniegšanu "Nākotnes nama" projektam.
Atsevišķi Saeimas deputāti debatēs 10. martā norādīja, ka domstarpības par Okupācijas muzeju nav tikai arhitektūras jautājums, bet tas pauž Latvijas varas vēstījumu par šo objektu.
"Valsts sagaida atdevi no Okupācijas muzeja, taču bez ēkas pārbūves nav iespējams šo atdevi iegūt un Okupācijas muzejam veikt tam uzdotos uzdevumus – pildīt sabiedrības informēšanas un integrācijas funkcijas, gan arī veikt oficiālā protokola funkciju. Arguments par to, ka šīs funkcijas var veikt "Stūra māja" Stabu ielā nav reāls, jo šī ēka nav atbilstoša," norāda Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Vairāki opozīcijas deputāti iestājās pret iecerēto pārbūvi.
“Okupācijas muzejs jāsaglabā atbilstoši 1970.gada izstrādātajam projektam un 1995.gadā veiktajām izmaiņām,” uzskata Saeimas deputāts Arvīds Platpers (No sirds Latvijai). "Okupācijas muzeja ēka ir viens no retajiem, pasaulē augsti vērtētajiem modernisma arhitektūras piemēriem Latvijā. 130 arhitekti parakstījuši vēstuli pret iecerēto piebūvi. Lēmums jāpieņem profesionāļiem - arhitektiem, pilsētbūvniekiem."
Savukārt Saeimas deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu Apvienība) uzskata, ka “Likums tapis, lai ieriebtu Rīgas domei”.
Memoriāla kompleksa būvniecības projekts ietver muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 pārbūvi, tostarp jaunas piebūves - "Nākotnes nama" - būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.
Grozījumi likumā nepieciešami, lai projekta virzība notiktu raitāk un to varētu pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei 2018.gada 18.novembrī.
Likumprojekts paredz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikt nacionālo interešu objekta statusu.
Nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tāpat likumprojekts papildināts ar muzeja ēkas piebūves – "Nākotnes nama" – novietojuma plānu.
“Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodoti par šiem grozījumiem atbildīgajai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet priekšlikumi Saeimā pirms grozījumu skatīšanas otrajā lasījumā jāiesniedz līdz 8. aprīlim.
Iepriekš jau vēstīts, ka nu jau gadu nerimst strīdi ap Gunāra Birkerta projektētā "Nākotnes nama" ieceres īstenošanu. Pēc tam, kad Rīgas pilsētas būvvalde 20. janvārī lēma neizsniegt būvatļauju plānotajam Okupācijas muzeja piebūves projektam, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" apstrīdēja būvvaldes lēmumu, bet kultūras ministre Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotājiem norādīja, ka turpmākie soļi, lai īstenotu "Nākotnes nama" projektu, ir saistīti ar grozījumiem Okupācijas muzeja likumā.
"Acīmredzot, tas ir vienīgais ceļš, kā mēs šo projektu tālāk dzīvē varam ieviest," norādīja Melbārde.
Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Muzejs atspoguļo Latvijas okupācijas vēsturi no 1940. līdz 1991.gadam, tās priekšvēsturi un sekas.
