Kultūras rondo

Atklājam grafikas meistara Riharda Zariņa daudzpusību. Stājgrafikas darbi

Kultūras rondo

Top Uga Skulmes kritisko rakstu burtnīcas. Iepazīstina Astrīde Skulme un Stella Pelše

Ar projektu "Turpinājums" rosina fiksēt šo laiku un radīt jaunus darbus

Ar projektu «Turpinājums» rosina fiksēt šo laiku un radīt jaunus darbus nākamībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kultūrtelpa “Hanzas perons” un laikmetīgo skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “Turpinājums”, kura mērķis ir jaundarbu tapšana, bet to rezultāti skatītājiem būs novērtējami tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem.

Kā uzskata projekta veidotāji, šis periods, kurā mēs turpinām dzīvot citādākā ikdienas modelī, ir vēsturisks ne tikai visai pasaulei, bet arī individuāli katram no mums. Tāpēc ikviens ir aicināts to fiksēt, lai vēlāk, esot jau nākamajā dzīves posmā, uz to varētu atskatīties un saprast, kam esam izgājuši cauri un kāds varētu būt turpinājums.

"Pāris nedēļas – kā visi radošie cilvēki – sēdējām un domājām, kā būs, nogaidīsim un paskatīsimies. Bet nevar sēdēt neziņā, sapratām, ka no šīs neziņas, kad esam pagriezti citā virzienā, varam to izmantot negaidītā veidā. Tā dzima ideja par "Turpinājumu", par eksperimentālu projektu, kas būtu starpdisciplinārs un iesaistītu pēc iespējas vairāk radošu prātu, kas ir gan arhitekti, gan sociālo mediju eksperti, gan teātra cilvēki, gan mākslinieki," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" par projektu stāsta viena no tā idejas autorēm un šībrīža vadītājām Ļena Fenstere.

Starpdisciplinārais projekts “Turpinājums” radās kā impulsīvs risinājums apstāklim, ka pandēmijas periods neļāva uzsākt iecerētās cikla “Pārmija” izrāžu sērijas, kuras bija ieplānots izrādīt martā un aprīlī.

Fenstere norāda, ka no katras jomas projektā ir iesaistīts spilgts pārstāvis, kas ir apņēmies būt par kuratoru un izvirzīt savu tēmu.

"No tā tālāk skatīsimies, kas taps, vai tā būs izrāde vai multimediju izstāde. Iespējams, tas būs kaut kas nelielam publikas daudzumam, bet varbūt, kad spēsim attīstīt tālāk, varēsim ļaut vienlaikus apmeklēt jau 50 cilvēkiem šo projektu, iespējams, tie būs 100 cilvēki.

Mēs esam atvērti šai plūstošajai neziņai un vairs neuzskatām to par mīnusu," atzīst Fenstere.

Mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo bērniem līdz 10 gadu vecumam uzdos jautājumu “Kas ir skaistākais, ar ko esi saskāries?”, aicinot bērnus un vecākus sūtīt atbildes video un audio formātos. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un lektors Mārtiņš Daugulis meklēs atbildes uz jautājumu “Ko šodien uzskatām par normālu?”, sociālo mediju eksperte Agnija Grigule aicinās vienaudžus dalīties attiecību pieredzē sociālo tīklu laikmetā. Arhitekts Reinis Liepiņš meklēs atbildes par tēmu “Divi pasaules”, kur vienu pasauli veido budžeta turētāji, proti, valsts un pašvaldību darbinieki, un otru budžeta pildītāji – privātuzņēmēji un darba ņēmēji.

Klāvs Mellis, teātra apvienības “Kvadrifrons” režisors un aktieris, pētīs komunikācijas iespēju robežas ''Skype'', ''Messenger'' un ''Zoom'' sarunās un sarakstēs.

Māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga koncentrēsies uz bailēm un ieteikumiem, kā ar tām tikt galā. Savukārt komiķe, apvienības “Sieviešu stendaps” dalībniece Džemma Sudraba meklēs atbildi, kas ir mājas, jo, kā uzskata māksliniece, “šobrīd cilvēkiem ir nācies iepazīt telpu, kurā iepriekš viņi ir pavadījuši mazāko savas dzīves daļu, un to pašu – guļot.”

Lai uzrunātu respondentus, mākslinieki, kā arī notikumu sērijas "Pārmijas" rīkotāji un "Hanzas perona" pārstāvji izmanto dažādas komunikācijas iespējas, arī iesaista paziņas, aicinot dalīties refleksijās par izraudzītajām tēmām.

"Svarīgi, ka sabiedrības iesaiste notiek šobrīd nenoteiktu un nezināmu laiku," vērtē Fenstere.

Par savu pieredzi projekta gaitā stāsta mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo. Viņu ideja bija vākt bērnu atbildes video un audio formātos uz jautājumu “Kas ir skaistākais, ar ko esi saskāries?”.

Krista stāsta, ka viņi uzrunāti piedalīties un izvēlēties, ko gribētu jautāt kādam imagināram skatītājam. Jautāt bērniem viņi izvēlējušies paši.

"Nevar sūdzēties, ka mēs nebūtu informēti par to, kā jūtas pieaugušie, bet par bērniem lielākoties tiek runāts par to, kā viņi jūtas, kad ir vai nav skola," stāsta Krista Dzudzilo. 

Lai izvairītos no "vecāku tilta", kas ir atbildes piefrizēšana, lai padarītu to saprotamāku, ir aicinājums atbildes iesūtīt video vai audio formātā 

"Tur atklājas brīnišķīgas jaunas tēmas, kurās bērns varbūt programmatiski nav ielicis atbildi, bet valodā parādās," atzīst Krista Dzudzilo.

Mākslinieki atzīst, ka jautā draugu bērniem, bet ir atnākušas atbildes jau no pilnīgi nepazīstamiem maziem cilvēkiem, kuri caur kameru atzīstas, kas ir skaistākais, ar ko viņi saskārušies.

Reinis Dzudzilo jau pirms sarunas pa telefonu ir izstāstījis vienu no jaukākajām atbildēm, kura saņemta projekta laikā. 

"Tā bija pirmā atbilde, kuru mēs saņēmām. Emīlijai jautā, kas ir skaistākais, ar ko tu esi saskārusies, un viņa atbild: es esmu ar elektrību saskārusies. Labs sākums – strāvas pievadīšana darbam," atzīst mākslinieki.

Teātra apvienības “Kvadrifrons” režisoram un aktierim Klāvam Mellim jautājums – vai viņa darba etapā, pētot attālinātās saziņas veidus un to veicinātās izmaiņas radošā un ikdienas komunikācijā, pašam bija svarīgi sev noformulēt pandēmijas laika jēgu un saturu?

"Skaidrs, ka apstākļi, kādos esam nonākuši, ir kaut kādā ziņā oriģināli. Man grūti ir runāt par pirmspandēmijas laiku, pēcpandēmijas laiku, kā viss manīsies.

Es kaut kādā veidā arī šos apstākļus uztveru – ā, šobrīd šādi kādu brīdi. Uztveru kā it kā negaidītu, bet reizē kārtējo pavērsienu tādā plašā zampā," vērtē Klāvs Mellis.

Viņš uzskata, ka to, kā bija un kā būs, varēs novērtēt ar laika un apziņas distanci.

Projekta “Turpinājums” veidotāji cer, ka tas savu dienasgaismu – gan vēl pagaidām nezināmā veidolā  varētu ieraudzīt vasaras beigās vai rudens sākumā. 

Tīmekļa vietnē Turpinajums.lv atrodama plašāka informācija par projekta gaitu un norisi. Savukārt, ja arī jūs uzrunā kāda no kuratoru pieteiktajām tēmām, atliek rakstīt vai sūtīt savu video vai audioierakstu uz adresi [email protected]. Automātisku dalību projektā tas nenozīmēs, bet varbūt tieši jūsu stāsts uzrunās kādu no piesaistītajiem kuratoriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti