Kultūras ziņas

Valkas iecirknī trūkst patruļpolicijas darbinieku

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Izvērtē atbalstu sakrālajam mantojumam

Ar pērn piešķirto miljonu eiro pieticis 28 dievnamu glābšanai

Pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) pirmo reizi īstenoja Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu. Tās apjoms – 1 miljons eiro, ar ko pieticis, lai glābšanas darbi notiktu pusē pieteikto baznīcu jeb 28 dievnamos. Ceturtdien, 27. jūnijā, kultūras mantojuma eksperti un konfesiju pārstāvji izvērtēja pērn paveikto.

Lielākā daļa naudas sadalīta starp trim konfesijām – luterāņiem, katoļiem un pareizticīgajiem. Apjomīgākie darbi – Līksnas katoļu baznīcā, Pļaviņu luterāņu baznīcā un Liepājas Mārtiņa Lutera luterāņu baznīcā.

"Pietiekami, protams, tas nav, jo mēs bijām iesnieguši jau uz pagājušo gadu par 1,8 [miljoniem eiro], bet kopumā bija 3,8 miljoni eiro. Arī tas, ja nākamajā gadā ir pusmiljons, tas nenodrošinās pat trešo daļu mūsu baznīcas vajadzības," stāstīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.

Iepriekš finansējumu baznīcas līdzīgiem darbiem ieguva arī no tā sauktajām deputātu kvotām.

Sakrālā mantojuma programma ir mēģinājums šo jomu sakārtot. Atbalstu saņem tikai tās baznīcas, kas ir valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

"Protams, tas ir labs iesākums, bet, ja mēs runājam par katoļu baznīcu, kurai bija piešķirti mazliet vairāk nekā 300 tūkstoši, tad Līksnas jumts vien ir 150 tūkstoši [eiro]," atzina Romas katoļu baznīcas bīskaps Andris Kravalis.

Sadarbību ar baznīcām NKMP vērtē atzinīgi. Pārvaldes speciālisti palīdz ar padomu, lai atjaunošanas darbi notiktu autentiski un dažkārt izpalīdz arī projektu rakstīšanā.

Pārvaldes vadītājs Juris Dambis uzskata – draudzēs sapratne par kultūras mantojuma saglabāšanu ir, un baznīcas pieteica galvenokārt neatliekamus glābšanas darbus.

"Tie ir jumti, nesošās konstrukcijas, no kā ir atkarīga visu objektu pastāvēšana, un tam arī vislielākā uzmanība tika veltīta," sacīja Dambis.

Pēc pirmā programmas īstenošanas gada speciālisti arī secina, ka lielākās problēmas līdz šim mantojuma atjaunošanā radījusi būvnieku neuzmanīga rīcība ar kultūrvēsturiskajām vērtībām un pieredzējušu amatnieku deficīts.

Šogad mantojuma glābšanas programmā finansējums nav piešķirts. Programma turpināsies nākamgad, kad valsts budžetā paredzēts pusmiljons eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti