Pusdiena

PV valdes locekļa atkāpšanās – signāls par uzņēmuma pārvaldību un projektu virzību

Pusdiena

Peresa bērēs Izraēlā piedalās tūkstošiem cilvēku; ieradies arī Abass

Ar nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu cer saglabāt tautas tradīcijas

Ar nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu cer saglabāt tautas tradīcijas

Saeima šonedēļ pieņemtais jaunais Nemateriālā kultūras mantojuma likums aizsargās dziesmas, paražas un amatnieku prasmes, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm un atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas, un mantojuma saraksts, ko likums paredz izveidot, var arī kalpot kā pašapziņas cēlējs kultūras vērtību nesējiem

“Lai šīs prasmes visā Latvijas teritorijā tiktu saglabātas, piefiksētas un nodotas nākamajām paaudzēm, šobrīd daudz un dažādu viedokļu sadursmēs un vienam otru izprotot, ir pieņemts šis Nemateriālā kultūras mantojuma likums, kura uzdevums tad būs šīs prasmes apzināt, fiksēt un nodot nākamajām paaudzēm,” skaidroja Nacionālās apvienības deputāte Ingūna Rībena.

Likums paredz speciālu sarakstu ar Latvijas nemateriālajām kultūras vērtībām. Sarakstā jau iekļauti Dziesmu svētki un suitu kultūrtelpa, taču citu vērtību pieteikšanas kārtību vēl izstrādās Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Iekļūšana sarakstā dos plašākas iespējas tradīcijai piesaistīt kādus projektus, kā arī to izpētīt.

“Tā galvenā vērtība ir tā, ka, kopīgi strādājot, identificējot, jau aprakstot to vērtību, saprotot, kā viņu saglabāt, sastādot konkrētu rīcības plānu, tā ir tāda mērķtiecīga savstarpēja sadarbība, caur kuru mēs pastiprinām pašu vērtību, kā arī pievēršam uzmanību konkrētam cilvēkam,” pauda Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte.

Pujāte stāsta, ka saraksts var arī kalpot kā pašapziņas cēlējs kultūras vērtību nesējiem, jo tādā veidā valsts oficiāli atzīs, ka šī cilvēka prasmes ir vērtīgas.

“Nereti ir arī tā, ka paši meistari, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka viņš tur ar kaut ko tādu nodarbojas, viņi dažkārt jūtas nenovērtēti vai nepamanīti. Mēs esam dažādi cilvēki. Vienam varbūt tas novērtējums vispār nav vajadzīgs, bet citam ir vajadzīga motivācija, lai viņu vietējā kopiena vai plašāka sabiedrība atzītu,” atzina Pujāte.

Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts norādīja - šobrīd visā pasaulē ir tendence pievērst uzmanību tieši nemateriālajam kultūras mantojumam un ir labi, ka Latvija seko šīm vēsmām.

Kapusta vērtējumā likums ir vispārīgs un abstrakts, kam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. No vienas puses, likums var palikt par deklarāciju, kas neko nemaina, taču, no otras puses, iniciatīva nodota pašas tautas rokās.

“Tas likuma vispārīgais formulējums jau pieļauj visiem iesaistīties. Manuprāt, šeit būs atkarīgs no tā, cik paši ļaudis vai kopienas, vai interesenti būs aktīvi,” sacīja Kapusts.

“Likums pats nav avangards, kurš vilktu lietas uz priekšu. Viņš drīzāk konstatē situāciju un uzrāda to iespēju lauku,” viņš piebilda.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs kritērijus nemateriālo vērtību sarakstam izstrādās līdz janvāra vidum. Tad centrs arī izsludinās pirmo pieteikšanos. Savukārt par to, vai vērtību iekļaut sarakstā, lems Nemateriālā kultūras mantojuma padome.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti