Muzikāli poētiskajā vakarā piedalīsies Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, arhibīskaps Jānis Vanags, mākslas zinātniece Elita Grosmane, mācītājs un ērģeļu būvētājs Jānis Kalniņš un dzejniece Māra Zālīte.
Johana Sebastiana Baha mūziku pasākumā atskaņos Vestards un Elīna Šimkus, savukārt komponista Pētera Plakida dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem “Lestenes kokgriezēji” atskaņos tenors Jānis Kurševs kopā ar pašu autoru.
Sacītais vārds, mūzika un Nikolausa Sēfrensa veidotā Lestenes baznīcas barokālā altāra fotogrāfijas Uģa Brikmaņa režijas audumā veidos vienotu vēstījumu par Lestenes baznīcas īpašo vietu Latvijas kultūrā, vēsturē un garīgo vērtību telpā.
Lestenes baznīca trīssimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā iemantojusi izcila sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļa slavu. Par traģisku pagrieziena brīdi baznīcas vēsturē kļuva 1945.gads, kad izdega dievnama tornis un artilērijas apšaudē ievērojami tika bojātas pārējās celtnes daļas. Lestenes unikālā baznīcas iekārta, kas pārdzīvojusi kara un padomju laika pazemojumus un postījumus, sākusi savu fizisko un garīgo atdzimšanu. Lestenes baznīca ir simbols Latvijas valsts un tautas ceļam, kas vedis cauri 20. gadsimtā piedzīvoto pārbaudījumu smagumam uz garīgo un pašapziņas atjaunotni, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.
Imants Lancmanis par Lestenes baznīcu ir teicis: “Reiz tā bija tikai skaista baznīca, bet tagad tā ir ikona, simbols, kur iekšā ir viss, kas ar mūsu tautu un valsti ir noticis. Visa Latvijas vēsture, viss tās traģisms.”
Par gaidāmo notikumu LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja arī Sabīne Branta un Jurģis Klotiņš no “Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda.”
Lestenes baznīcas draudzes un tās domubiedru sapnis ir ar sabiedrības un valsts palīdzību pilnībā atjaunot baznīcas unikālo baroka iekārtu līdz 2018.gada 18. novembrim – Latvijas valsts simtgadei.
Ieeja pasākumā par ziedojumiem Lestenes baznīcas altāra atjaunošanai. Atbalstot Lestenes dievnama atjaunotni, šajā vakarā būs arī iespēja iegādāties autora Arņa Šablovska grāmatu “Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā”.
