Ar multimediālu ekspozīciju apmeklētājiem pirmo reizi durvis ver Cēsu pils dienvidu tornis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēris Cēsu pils dienvidu tornis, un tā četros virszemes stāvos apskatāma multimediāla ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas”.

Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs un ekspozīcijas “Dzīve uz pulvermucas” kurators Gundars Kalniņš paziņojumā medijiem norādīja, ka par “Garo Hermani” sauktais aizsargtornis ir viens no ievērojamākajiem viduslaiku militārās arhitektūras paraugiem Baltijā. Torņa restaurācija uzsākta pagājušā gadsimta 30. gados, taču iesāktos darbus pārtrauca Otrais pasaules karš. Neauglīgi bija arī vēlākie centieni “Garo Hermani” atjaunot tiktāl, lai to varētu atvērt pils apmeklētājiem. Beidzot, pēc divus gadus ilgas restaurācijas, torni var izpētīt ikviens pils apmeklētājs.

Viena no ekspozīcijas autorēm Elīna Kalniņa par "Dzīvi uz pulvermucas"
00:00 / 00:58
Lejuplādēt

Viena no ekspozīcijas autorēm Elīna Kalniņa Latvijas Radio pastāstīja: “Ekspozīcijas nosaukuma izvēli noteica tieši tas laiks, kad radās Cēsu pils dienvidu tornis, jo agrīnie ugunsšaujamie ieroči, kuri tika ieviesti 15., 16. gadsimtā, mainīja pils arhitektūru – gan Cēsīs, gan citviet Latvijā, gan citviet Eiropā, radās šie te cilindriskie aizsardzības torņi. Un agrīnie šaujamieroči tika darbināti ar šaujampulveri, bet šaujampulveri glabāja mucās, savukārt, dzīve Livonijā tajā laikā, kad tapa šie torņi, līdzinājās dzīvei uz pulvera mucas, jo ļoti saspīlēta bija gan Livonijas iekšpolitiskā situācija, gan arī ārpolitiskā situācija.

Tāpēc radās šis nosaukums “Dzīve uz pulvermucas”, jo mums šķita, ka tas spilgti pasaka tās sajūtas, kādās dzīvoja tā laika cilvēki, gan arī, kāpēc tornis ir tāds, kāds viņš ir.”

Ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas” apmeklētājus iepazīstina ar torņa vēsturiskajām funkcijām. Vairāk nekā simt gadus torņa pagrabtelpa kalpoja kā ieslodzījuma vieta. Šajā cietuma cellē galvenokārt bijuši ieslodzīti Vācu ordeņa Livonijas zemes mestra politiskie pretinieki. Pirmā stāva telpā tagad novietots ekrāns, kurā var sekot līdzi pagrabā ieslodzītā ikdienas gaitām. Savukārt projekcijas sistēma pils mūsdienu viesiem ļauj aci pret aci sastapt tās vēsturiskās personas, kas savulaik kā gūstekņi pabijuši torņa pagrabā.

“Garā Hermaņa” augšstāvos tiek vēstīts par torņa pamatfunkciju – Cēsu pils un tās iedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanu. Ceturtajā stāva telpā īpašā hologrāfiskās projekcijas vitrīnā apskatāmi 16. gadsimta ugunsieroči, munīcija, ložu lejamās veidnes un citi atradumi no Cēsu pils bagātīgās arheoloģisko senlietu kolekcijas. Uz torņa trešajā stāvā novietotā Cēsu pils un pilsētas maketa ar projekcijas palīdzību tiek vizualizētas pils aizsardzības spējas 16. gadsimtā. Torņu un aizsargsienu apšaudes laukus noteicis arhitekts Artūrs Lapiņš, un projekcija atspoguļo šī pētījuma rezultātus. Otrā stāva telpā iespējams noskatīties video stāstus, kuros pils sardzes vīri ekspozīcijas viesus iepazīstina ar dažādiem sava aroda aspektiem: ložu liešanu, šaujampulvera pagatavošanu, ieroču pielādēšanu.

Projekcijās un ekrānos redzamo vēsturisko personu tēlos iejutušies desmit aktieri: Tālivaldis Lasmanis, Eduards Johansons, Dainis Gaidelis, Kārlis Tols, Igors Nazarenko, Imants Strads, Dainis Sumišķis, Gatis Gāga, Miķelis Žideļūns un Āris Matesovičs. Ekspozīcijā iekļautos zīmējumus, kas izpildīti viduslaiku kokgriezumu stilistikā, sagatavojuši mākslinieki Gints Rudzītis, Agija Staka un Didzis Upens.

Ekspozīcijas “Dzīve uz pulvermucas” izveidi nodrošināja uzņēmumi SIA “DD&M” (telpiskie elementi), SIA “XEL Projekts” (audiovizuālo materiālu izstrāde) un SIA “SOLAVI” (multimediju iekārtas).

Ekspozīcijas autori ir cēsnieki Gundars Kalniņš un Elīna Kalniņa.

Tornis apmeklētājiem būs atvērts līdz oktobrim, un vasaras sezonā to varēs apskatīt arī turpmākajos gados.

Cēsu pils “Garais Hermanis” celts pirms sešiem gadsimtiem kā moderns, ugunsieročiem piemērots aizsardzības tornis. Tā biezajās mūra sienās ierīkotas apmēram 40 šaujamlūkas, bet virs tām – īpaši dūmu novadīšanas kanāli. No 16. gadsimta 30. gadiem, kad veikti plaši torņa pārbūves darbi, līdz mūsu dienām vairākās šaujamlūkās saglabājušies koka paliktņi, uz kuriem pils aizstāvji balstījuši smagos ugunsieroču stobrus. Dienvidu tornis bija Cēsu pils centrālā aizsargbūve, un no tā ārsienā ierīkotajām šaujamlūkām nepieciešamības gadījumā varēja apšaudīt visu pirmās priekšpils teritoriju.

Pagājušā gadsimta 30. gados tornis piedzīvoja vērienīgu restaurāciju. Pateicoties tai, staltā būve atguva savu sākotnējo augstumu, kas dienvidu pusē pārsniedz 25 metrus.

Kādas kultūrvēsturiskas vērtības tornī saglabājušās līdz mūsu dienām? Kas atklājies arheoloģiskās izpētes un restaurācijas darbu laikā? Kāpēc līdz šim tornis bijis slēgts apskatei? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes rodamas vēsturnieka Gundara Kalniņa videostāstos Cēsu pils “Youtube” kanālā.

"Garā Hermaņa" restaurācija un ekspozīcijas “Dzīve uz pulvermucas” izveide tiek īstenota Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”. Cēsu novada pašvaldība projektu īsteno sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību – projekta vadošo partneri. Dienvidu torņa atjaunošanas projekta autors ir restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš. Būvdarbu realizāciju nodrošināja uzņēmums PS “RERE BŪVE 1”, kā galveno darbuzņēmēju piesaistot restaurācijas firmu SIA “AQUA LATVIA”. Projekta būvuzraudzību veica SIA “FLAGER”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti