Ar maģiju un vešerienes paraugdemonstrējumiem Lielplatonē svinēs muižas svētkus

Līdzīgi kā lauksaimnieki rudenī svin ražas svētkus, Jelgavas novada Lielplatones muižas ļaudis aktīvās tūrisma sezonas noslēguma tuvošanos jau ceturto gadu atzīmē ar muižas svētkiem. Pāris gadsimtus senā Lielplatones muiža ir piedzīvojusi dažādus laikus, bet pēdējos četrus gadus, kopš atjaunots vēsturiskais vešūzis, tā kļuvusi par iecienītu tūrisma vietu.

Ar maģiju un vešerienes paraugdemonstrējumiem Lielplatonē svinēs muižas svētkus
00:00 / 03:57
Lejuplādēt

Jelgavas novada Lielplatones muižas pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, bet pašreizējā muižas ēka būvēta 18., 19. gadsimtā. Lielplatones pagasta pārvaldniece Līga Rozenbaha skaidro: "Šī ēka ir bijusi no koka, un tad ir būvēta un pārbūvēta, un izveidota tāda, kāda tā  ir šodien. Padomju gados bija lopkopības izmēģinājumu stacija ar savu kantori. Tad te bija arī pamatskola.

Bet tas īpašais stāsts, manuprāt, ir, ka šī ēka nekad nav bijusi tukša. Nav raudājusi, nav kliegusi: nāciet, dzīvojiet, darbojieties!"

Līga Rozenbaha

Tagad muiža ir tūrisma objekts, kuru gadā apmeklē ap 3000 interesentu. Ikvienu apmeklētāju sagaida trīskrāsainā kaķenīte Roze, kura, kā smej muižas ļaudis, esot īsta baronese, jo ne tikai labi izskatās, bet ar pietāti izturoties arī pret vēsturiskajiem dīvāniņiem. Lielplatones muižas Tūrisma punkta vadītāja Ingūna Pranka stāsta, ka šonedēļ muižas ļaudis gatavojas muižas svētkiem: "Pirms četriem gadiem mēs sapratām, ka ir vajadzīgs tāds sezonas noslēguma pasākums, jo sezona augustā neapšaubāmi tuvojas noslēgumam. Jau ceturto gadu būs muižas svētki. Ja mēs runājam par to, ko muižas svētkos var piedzīvot visu gadu griezumā, tad pavisam noteikti tas ir kāds vietējo labumu tirdziņš, radošās darbnīcas, un cenšamies svētkus noslēgt ar kādu koncertu."

Ingūna Pranka

Un kas gan tie būtu par svētkiem, ja tajos dalību neņemtu muižas vešerienes? Kā jau īstā muižā pieklājas, Lielplatonē pirms četriem gadiem atjaunots vešūzis, kas tagad kļuvis teju par Lielplatones vizītkarti. Vešeriene Ināra Kalniņa labprāt pastāsta un parāda, kā tad smalkā vešiņa pirms pāris gadsimtiem tapusi tīra: "Tajā laikā veļu nemazgāja tā, kā mēs te katru dienu iemetam veļas mašīnā. Tas bija sezonas darbs. Sākās agri pavasarī un beidzās vēlu rudenī. Pa ziemu veļa tika salikta lielās kaudzēs un tad pavasarī šķirota: kas palagi, kas galdauti un tā tālāk.

Pa ziemu jau mazgāja baroniem tikai apakšveļu un kādu dvielīti varbūt. Visa mazgāšana notika vasarā."

Vešeriene Ināra Kalniņa

Vešeriene Ināra atklāj, ka tas nav bijis viegls darbs ne toreiz, ne arī tagad: "Mēs veicam paraugdemonstrējumus, bet principā veļa tika sārma ūdenī mērcēta apmēram diennakti, un tad nesa vārīt atkal sārma ūdenī. Vešerienēm jau rokas bija noberztas jēlas."

Muižas svētkos, kas notiks 20. augustā, vešerienes  gatavas ne vien veļu mazgāt, bet arī iesaistīties maģijas tēmā, kas šogad caurvīs muižas svētkus. Ināra Kalniņa smej, ka veļas mazgāšanai un maģijai esot diezgan cieša saikne: "Kā jūs domājat, kā tās jaunās meitenes piebūra tos barona lielskungus un viņu dēlus? Tas viss notika ar maģiju. Kā tas bija, vēsture klusē, bet mēs taču varam iedomāties, kā. Mēs taču kārām pīlādžu krelles. Bet pret ļauniem gariem ķiploku krelles, un, ja gribējām kādu puisi atraidīt, nevilšus kabatā iebāzām ķiploka daiviņu."

Šoreiz gan muižas svētkos nevēlamiem kavalieriem nebūšot jābaidās no ķiplokiem, bet visi kopā darināšot koka amuletus. Neizpalikšot arī tradicionālais koncerts un citas jautras izdarības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt