Konference "No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam" piedāvās piecus informatīvus priekšlasījumus par ēkas vēsturi, arhitektūru un kultūras dzīvi gandrīz divarpus gadsimtu griezumā. Konferenci atklās Rīgas Pilsētas teātra dibinātāja Oto Hermaņa barona fon Fītinghofa-Šēla pēcteči – Joahims fon Fītinghofs (Joachim von Vietinghoff) kopā ar meitu Jūliju fon Fītinghofu (Julia von Vietinghoff). Ar priekšlasījumiem uzstāsies arī muzikoloģe un pētniece Lolita Fūrmane, komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe, arhitekts Ilmārs Dirveiks, kā arī arhitekte Zaiga Gaile. Ar programmu un referātu tēmām var iepazīties Rīgas Riharda Vāgnera biedrības mājaslapā. Konferenci bez maksas aicināti apmeklēt visi interesenti, iepriekš reģistrējot savu dalību.
Savukārt 13. septembra vakarā plkst. 19.00 gaidāms Andreja Osokina solokoncerts "1842. Lists Rīgā", kurā izskanēs Riharda Vāgnera un Ferenca Lista klaviersonātes. Programmu papildinās skaņdarbi, ko Lists izpildīja savā Rīgas koncertā 1842. gadā, tostarp arī Volfganga Amadeja Mocarta ārija no operas "Figaro kāzas", kurā Andrejam Osokinam pievienosies Sonora Vaice, kā arī Ludviga van Bēthovena "Adelaīde" Mihaila Čuļpajeva dziedājumā.
Vakara programmas otrajā daļā gaidāma muzikāli dramatiska izrāde "Dziesmu, dziesmu un vēlreiz dziesmu" Kristīnas Vuss (Kristina Wuss) režijā. "Savā Rīgas laikā Vāgners esot izlasījis daudz grāmatu. Iedomāsimies fantastisku situāciju, kurā šīs grāmatas pārvēršas par putniem, kas aizlido uz tām vietām, kuras bija nozīmīgas komponista daiļradei. Šīs operteātra kolāžas centrā ir mazpazīstami fakti un nojausmas. Viss ir izdomāts, bet katrai domai un idejai pamatā ir pierādāms patiesības grauds," par uzvedumu pastāstīja režisore. Uz skatuves izskanēs skaņdarbi no Vāgnera operām, kā arī fragmenti no darbiem, kurus Vāgners diriģējis Rīgas Pilsētas teātrī. Vāgnera lomā iejutīsies LNOB solists Andis Kipļuks, Minnu Vāgneri atveidos LNOB soliste Evija Martinsone. Izrādē piedalīsies arī Edgars Ošleja, Dace Volfarte, Mārtiņš Zilberts, Marija Grauba un Kaspars Zaķis.
"Rīgas Pilsētas teātris ilgus gadus bijis vācu un latviešu kultūras sastapšanās punkts, te savas pēdas atstājis Vāgners, Lists, Dorns un citi mākslinieki, un tieši šī ēka ir priekštece tagadējai Latvijas Nacionālajai operai un baletam," uzsvēra Māris Gailis, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs. "13. septembris daudzējādā ziņā būs kā ceļojums laika mašīnā, piemēram, Vāgnera zālē skanēs tā pati mūzika, ko Lists šeit izpildīja pirms 180 gadiem. Rīgas Pilsētas teātra jubileja būs ne tikai iespēja tuvāk iepazīt ēkas vēsturi un uzzināt vairāk par Vāgneru un viņa laikabiedriem Rīgā, bet arī izdevība ielūkoties Vāgnera nama iekšienē pirms rekonstrukcijas darbu uzsākšanas, kas plānota nākamā gada vidū."
