Koncertā muzicēs Zemessardzes koris „Stars” un mūzikas skolu audzēkņi no Cēsīm un Valmieras, atskaņojot gan paša Pavasara dziesmas, gan viņa skolotāja Jāzepa Vītola mūziku.
Helmera Pavasara koncerta un goda plāksnes ieceres autori ir Rīgas latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis un publicists Arnis Šablovskis. Viņš norāda – pirms 20 gadiem mūžībā aizgājušā trimdas komponista vārds Latvijā ir nepelnīti maz zināms.
„Tā hrestomātiskā viņa tautasdziesmas apdare, ko dzied dziesmu svētkos, ir „Mazs bij’ tēva novadiņis”. Viņam bija dāvana to pašam dzirdēt 1990.gada dziesmu svētkos, uz kuriem viņš bija atbraucis no trimdas. Es neesmu mūziķis, bet, kad es skatos „Musica Baltica” izdotās viņa kordziesmas, solo dziesmas un citu mūziku, tas ir ļoti plašs klāsts. Viņš bija arī aktīvs ērģelnieks, un viņam ir arī daudz dziesmu Visaugstākajam. Man šķiet, ka Pavasara devums, kas Latvijā atjaunojas, ir absolūti vietā un laikā. Mēs arī atgādinām par viņa personību, ko viņš ir faktiski ziedojis mūzikai – gan šeit, Latvijā, gan tur, trimdā, vairākkārt būdams arī diriģents trimdas latviešu dziesmu svētkos,” stāsta Šablovskis.
Plašāk par Helmeru Pavasaru - Intas Zēgneres intervijā ar Lesliju Īstu un Ingu Jērumu.
