“Ir skaidrs, ka vienā instalācijā es varētu ielikt bezgalīgi daudz atmiņas, tad nu man ir astoņi punkti, šķietami banāls bezgalības simbols, bet ir astoņi punkti, kur, sadarbojoties ar Eviju Skuķi un Kristu Pudzanu, un Ansi Bergmani, esam radījuši lielu instalāciju, kas ar gaismu un skaņu iedarbina šos punktus. Es savā ziņā to redzu kā dzīvu smadzeņu izklājumu, kuru es varu darbināt kā pati kaut kādus atmiņas izklājumu, bet vēl es ļauju citiem to darīt,” stāsta māksliniece.
Izstāde noslēdz interneta žurnāla “Punctum" festivālu, kas veltīts atmiņu tēmai.
“Viņa šajā izstādē atmiņas tēmu risinājusi vairākos līmeņos – gan individuālā līmenī, ņemot par pamatu personiskās atmiņas un domājot par atcerēšanās procesa paradoksālo dabu un dažādām nobīdēm, un to, kā iztēle iesaistās atmiņās. Kā arī tādā kolektīvā līmenī par to, kādi ārējie apstākļi ietekmē to, ko ir vai nav vērts atcerēties,” uzskata interneta žurnāla “Punctum” redaktore Laura Brokāne.
Instalācijas nosaukums “Atceros visu” radies no medicīnas termina “hipertomēzija”, kas apzīmē ļoti reti sastopamu sindromu, kad cilvēks detalizēti atceras katru savas dzīves dienu.
“Man vasarā bija iespēja Sansusī festivāla ietvaros divas nedēļas būt Aknīstē. Ar šo atmiņu tēmu darbojos gan Aknīstes psihoneiroloģiskajā klīnikā, gan ar apkārtnes bērniem, un mēs apskatījām ļoti daudz veidos, kā var atcerēties un ko ir svarīgi atcerēties. Kas ir maza bērna pati pirmā atmiņa, ko viņš spēj piefiksēt? Un tāpat, kas ir pieauguša vīrieša, bet ar smadzeņu izmaiņām pirmā atmiņa,” ar instalācijas un performances tapšanas gaitu iepazīstina māksliniece.
