Ar igauņu - latviešu valodas vārdnīcu cer stiprināt Latvijas un Igaunijas attiecības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Izdota pavisam jauna igauņu - latviešu un latviešu - igauņu vārdnīca, kas tapusi Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmā. Jauno vārdnīcu atklāt Latvijā 11.maijā bija ieradies arī Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Pēdējā igauņu - latviešu un latviešu - igauņu vārdnīca izdota pagājušā gadsimta 50., 60.gados un uzskatāma par novecojušu. Savukārt jaunajā grāmatā ir aptuveni 40 000 šķirkļu, iekļaujot arī piemērus no mūsdienu situācijām. Tiesa, Latvijā igauņu valodā runājošo iedzīvotāju nav daudz un kaimiņvalstu iedzīvotāji nereti izvēlas kādu citu, "trešo" valodu savstarpējai komunikācijai. Ar jaunās vārdnīcas palīdzību cerēts arī stiprināt vietējās Baltijas valodas. Tā ļauj cerēt, ka būs aizvien vairāk to igauņu un latviešu, kuri pratīs viens otra valodu

11.maijā Melngalvju namā Rīgā tika prezentēta jauna igauņu - latviešu un latviešu - igauņu vārdnīca. Iepriekšējais izdevums, kas ļauj tulkot igauņu valodā un otrādi, izveidots pērnā gadsimta vidū un uzskatāms par novecojušu. Valsts prezidents Andris Bērziņš svinīgajā uzrunā norādīja, ka līdz šim pašmācībā apgūt igauņu valodu Latvijā nav bijis viegli, taču, pateicoties jaunajai vārdnīcai, varēsim veidot ciešāku sadarbību ar valsts Ziemeļu kaimiņu, stiprinot abas Baltijas valodas.

"Es atceros savu pirmo vizīti Igaunijā, tur es saņēmu pārmetumus no jauna latvieša, kurš bija nesen precējies ar igaunieti. Viņiem šī bija viena no lielajām problēmām, jo, cik es sapratu, no Latvijas puses šīs iespējas iemācīties igauņu valodu pietiekami ātri bija samērā nelielas. Es apsolīju, ka tas tiks risināts, un man prieks apzināties, ka solījums ir šodien izpildīts. Šis pārrobežu projekts, es domāju, ka ir tāds liels solis nākotnē daudz ciešākas sadarbības virzienā. Labākais veids, kā abas valodas saglabāt, ir paplašināt to lietošanu," norādīja Andris Bērziņš.

Uz vārdnīcas prezentāciju ieradās arī Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Viņš ironizēja par Latvijas robežai tuvo reģionu Mulgimā.

"Nevar nepamanīt, kā latviešu valoda ir ietekmējusi igauņu valodu. Es dzīvoju tieši pie Latvijas robežas - reģiona, kuru mēs dēvējam par Mulgimā. Un Mulgimā nāk no vārda muļķis. Es skatos, ka Latviešu valodas aģentūra ir izdarījusi daudz labāku darbu, nekā Igauņu valodas institūts. Kad es skatos jūsu sastādīto grāmatu, tad šeit ir šķirklis "muļķis". Un te es skatos, ka ir vārds "muļļa", "muiža", bet nav vārda "muļķis". Es nezinu, vai tas ir tāpēc, ka sastādītāji no Igaunijas bija tieši no Mulgimā un tāpēc viņi negribēja likt šo vārdu iekšā," pauda Tomass Hendriks Ilvess.

Savukārt vārdnīcas galvenais redaktors un viens no tās veidotājiem Valts Ernštreits norādīja, ka jaunā vārdnīca ir divreiz biezāka nekā 50., 60.gadu izdevums, turklāt tā ir mūsdienu laikam atbilstošāka.

"Valoda modernizējas, tas, kas bija aktuāli pirms 50 gadiem, tas mūsdienās vairs nav aktuāli, daudzas citas lietas ir svarīgas. Ja toreiz bija 20 000, tad šajās vārdnīcās, kas ir patlaban nākušas klajā, ir ar 40 000 šķirkļu. Visi vārdi, kas ir iekļauti, un piemēri, tie visi jau nāk no mūsdienu valodas. Tā ir vārdnīca, ko mūsdienās var izmantot gan igauņu valodas apguvei, gan tulkošanai no igauņu valodas," teica Valts Ernštreits.

Vienlaikus Ernštreits norāda, ka Latvijā nav daudz iedzīvotāju, kas runātu igauņu valodā. Vaicāts, kāpēc kaimiņiem mācīties citam cita valodu, ja ir iespēja sarunāties, piemēram, angļu vai krievu valodā, Ernštreits norāda, ka globālo valodu pārņemšana ne vienmēr ir veiksmīga.

"Tas vienmēr ir tāds jautājums par šīm globālajām valodām. It kā liekas, ka tas ir vienkāršāk, bet patiesībā cilvēki daudz labāk un precīzāk var sarunāties tad, ja viņi runā viens otra valodā, nevis abi runā trešajā valodā, kura ne vienam, ne otram nav dzimtā. Savulaik tā ideja, ka varētu veidoties tādas globālas valodas kā esperanto, kas bija pirmais tāda veida piegājiens, tā neizrādījās īpaši dzīvotspējīga," norāda Valts Ernštreits.

Kā iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Valts Ernštreits, vārdnīca tapusi īsā laika posmā - nedaudz vairāk kā divos gados. Vārdnīca ir pieejama ne vien taustāmā veidā, bet arī elektroniski. Internetā publicēto vārdu krājumu paredzēts pastāvīgi papildināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti