Dziedātāji atradīsies pie Vāgnera ielas vēsturiskās ēkas logiem, jo, ņemot vērā Vāgnera zāles iekštelpu tehnisko situāciju, tajā vienlaikus nevar atrasties daudz vairāk par dažiem desmitiem cilvēku.
Līdztekus operas dziedājumam notika Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju kopizstādes atklāšana pašā Vāgnera zālē, strikti ievērojot pieminētos pieļaujamā cilvēku skaita ierobežojumus. Tā ir unikāla iespēja pēc 13 pārtraukuma gadiem aplūkot daļu vecākā Rīgas teātra interjeru un novērtēt nepieciešamību pēc tā kapitālatjaunošanas. Izstādē “Vāgners – konstrukcija” ar saviem darbiem piedalīsies Aigars Bikše, Kristians Brekte, Andris Teikmanis, Andris Vītoliņš un Kristaps Zariņš. Izstādes ietvaros mākslinieki konstruēs savu redzējumu par Vāgneru un viņa mitoloģiju.
Tāpat kā iepriekšējās Vāgnera zāles atbalsta akcijas, arī šo organizē Rīgas Riharda Vāgnera biedrība, cenšoties pievērst Saeimas un valdības uzmanību šīs vēsturiskās ēkas nākotnei. Biedrība ilgstoši strādājusi pie tā, lai atrastos restaurācijai nepieciešamais finansējums. Biedrības mērķis ir panākt, ka tiek atjaunota teātra zāle, piemērojot to kamerkoncertu un teātra uzvedumu vajadzībām, kā arī izveidot Riharda Vāgnera muzeju.
1781. gadā celto ēku, kurā reiz atradās Rīgas Pilsētas teātris un par kura galveno diriģentu divus gadus strādāja Rihards Vāgners, šobrīd uztur VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Vāgnera koncertzāle tajā atradās no 1988. gada līdz slēgšanai 2006. gadā.
