"Dod pieci 2021"
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.
Kad pirms trīs gadiem biedrības "Wings for Wheels" brīvprātīgā, sociālais mentors Santa Survila mēģināja apmeklēt Dabas muzeju, viņa netika augstāk par pirmo stāvu. Šobrīd ēkā ir ierīkots jauns, plašāks lifts un uzlabota pieejamība kopumā, pamazām ievieš arī eksponātu norādes Braila rakstā.
Vienīgās neērtības sagādā iekļūšana pašā ēkā.
"Ja, piemēram, ar šiem mehāniskajiem ratiņiem var faktiski, piepalīdzot asistentam, uzcelt, ja ir kāds pakāpiens, bet, ja ir elektriski vadāmais ratiņkrēsls, tad nevar, tad ir pilnībā jābūt visam gludam, jo viņš vienkārši netiek augšā un viņu pacelt nevar, viņš sver 120 kilogramus," skaidro Santa Survila.
Pakāpiena pārvarēšanai ir iespējams uzstādīt pārvietojamu rampu, taču muzejs par šo vajadzību iepriekš jāpabrīdina. Pie durvīm uzstādīta zvanu poga, taču no ratiņkrēsla tā nav aizsniedzama, īpaši, ja cilvēkam ir apgrūtināta arī roku kustība. Santa Survila uzsver: "Cilvēks pie konkrētām saslimšanām nevar arī rokas pacelt, un tad ir problēmas arī liftā pogas nospiest, kas prasa zināmu piepūli, bet nu tad jādomā, vai palūgt darbiniekam vai, zinot to, doties kopā ar asistentu."
Tikmēr Dailes teātrī iekļūt ir iespējams, grūtības gan sagādā smagās durvis, kas veras ciet un bez līdzcilvēku palīdzības neiztikt. Nokļūt Lielajā zālē iespējams ar liftu, taču daudzās ēkās lifta nav vai tas ir par šauru. Trepju izmantošana šajos gadījumos iespējama tikai, ja jāpārvar daži pakāpieni. "Ja ir runa par veselu trepju aili vai stāvu, kad ir jānes augšā – tas tomēr nav pieļaujams arī no drošības viedokļa, jo mazums kas – cilvēkam kāpjot, palīgam pēkšņi paslīd kāja vai kaut kas samisējas, un tas ļoti pat apdraud veselību," norāda Survila.
Šādu un citu iemeslu dēļ tikai 5% no sabiedriskajām un tostarp kultūras ēkām Latvijā ir pieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis skaidro, ka problēmas ir gan ar kultūrvēsturiskām, gan dažkārt arī jaunām, pat nesen rekonstruētām vai remontētām ēkām.
Turklāt jādomā ne vien par uzbrauktuvēm, pacēlājiem vai liftiem, bet arī subtitriem nedzirdīgajiem, vājdzirdīgo aprīkojumu un citām niansēm.
"Jādomā gan par akustisko cilpu, gan par to, cik liela izmēra, piemēram, būs norādes muzejā uz eksponātiem, vai būs evakuācijas signāls vai trauksmes signāls, kādas būs ierīkotas sanitārās telpas," skaidro Ivars Balodis. "Arī tas, kā mēs izvietojam dažādus mākslas eksponātus kādās izstāžu zālēs, piemēram. Un mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēks ratiņkrēslā netīšām aizskar kaut ko – galdu – galds sakustas un kāds mākslas darbs nokrīt."
Kopumā ap 200 tūkstošiem cilvēku vide ir šķērslis pilnvērtīgai un patstāvīgai dzīvei.
