Spilgtākos notikumus kultūras gada apskatā piedāvā LTV Kultūras redakcijas personības.
- Par nozīmīgo mūzikā stāsta Maija Amoliņa.
- Uz piedzīvoto teātrī atskatās Līga Gaigala.
- Spilgtāko vizuālajā mākslā izceļ Anete Lesīte.
- Būtisko literatūrā apkopo Jolanta Muižniece.
- Latvijas kino ainu atklāj Jānis Lācis.
- Par kultūras jaunumiem Latvijas Televīzijā stāsta Linda Veinberga.
- Ar notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas, iepazīstina Zane Brikmane.
JRT rekonstrukcija
Jau atkal “Kultūras ziņu” ikgadējā skandālu apskatā neiztikt bez Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas pieminēšanas. Šogad ap 30 miljonus eiro vērto pārbūves projektu apvija ne mazums drāmu un sarežģījumu.
Jūlija beigās pasūtītājs – ''Valsts nekustamie īpašumi'' – līgumu ar būvnieku lauza, tam sekoja tiesāšanās par līgumu, bet tagad panākts mierizlīgums. Pasūtītāji vēl aizvien cer, ka teātra rekonstrukciju izdosies paveikt līdz 2022. gada vasarai.
Apvērsumi teātros
Tikmēr citā teātra namā dažus kvartālus tālāk – Dailes teātrī – 100. jubilejas priekšvakarā piedzīvots apvērsums.
Publiskā vēstulē 33 aktieri izteica neuzticību teātra mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram, kurš pēcāk paziņoja, ka aiziet no teātra un profesijas.
Taču jau gandrīz pusgadu pirms tam Valmieras Drāmas teātrī mākslinieciskā vadītāja krēslu atstāja Indra Roga. Teātris paziņoja – mākslinieciskā vadītāja funkcija kļuva neauglīga.
Kailums cirka arēnā
Būt vai nebūt kailumam cirka arēnā un vai tas zaimo cirka skatuvi – pamatīgu ažiotāžu sociālajos tīklos maijā raisīja pēc Zviedrijas cirka mākslinieku “Svalbard” muzikālās konceptkabarē nakts izrādes un izrādes laikā uzņemtie kailfoto.
Nacionālās koncertzāles stāsts nebeidzas
Vēl ne galu ne malu saskatīt Nacionālās akustiskās koncertzāles stāstā. Pēc kultūras ministru maiņas atkal uzvirmoja diskusijas par atgriešanos pie publiskās privātās partnerības modeļa, par ko valdībā iepriekš lēma pirms nepilniem trīs gadiem.
Lielās ģildes trauksme
Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli vasarā cēla Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Kā vienīgā izeja tika saskatīta novirzīt ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Konteineru arhitektūra dzelzceļa stacijās
Par arhitektūras un arhitektu nozīmi šogad atgādināja arī “Latvijas dzelzceļa” 22 staciju modernizācijas darbi, jo tuvākajos četros gados paredzēts daļu esošo staciju nojaukt vai pārbūvēt. Skatoties uz Vaivaru staciju, loģisks ir jautājums – vai turpināsies dzelzceļa staciju konteinerizācija, un kā neatkārtot Vaivaru stacijas neveiksmi? Tikmēr projektēšanas uzdevuma kvalitāti apšauba Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesori.
