Aprīļa sākumā Latvijas delegācija Parīzē ziņo par progresu. #Grosvaldi1919

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Aprīlis iesācies spraigi gan Londonā, gan Parīzē. Latvijas delegācija Miera konferencē Parīzē savās sēdēs spriež un plāno. Darbakārtībā dažādi svarīgi ziņojumi gan par Brēmera un Skubiņa došanos uz Liepāju, gan taktiku saistībā ar kontaktu dibināšanu ar lielvalstīm. Arī Oļģerdam Grosvaldam tiek svarīgs uzdevums – viņam jāgādā par viesu ielūgšanu uz sadarbības pusdienām. Jau nākamajā sēdē O. Grosvalds informē, ka tuvākajā laikā pusdienās uzaicināti arī laikraksta "The Times" darbinieki un rakstnieks Paul Adam.

ĪSUMĀ

Zigfrīds Anna  Meierovics ziņo, ka viņš kopā ar Oļģerdu  Grosvaldu apmeklējuši franču ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Albī! Savukārt  Kārlis Zariņš uz Stokholmu kā Chargè d`Affaires lūdz sūtņa Fridriha Grosvalda  ierašanos. Savukārt Margarēta Londonā skumst, ka Meierovica kungs nav kādu laiku redzēts, bet priecīgi apraksta, kā kopā ar augstākminētajiem Skubiņu un Brēmeru braukuši uz mūziklu, un lasa Anatola Fransa romānu "Sarkanā lilija"! 

Vēstulē Oļģerdam uzzinām, ka Margarētai svarīgs uzdevums priekšā – jāiet pie drēbniekiem pasūtīt brālim Oļģerdam uzvalks! Satraukums arī par tēvu Fridrihu, kurš uzņēmies jaunos pienākumus. 


Jāzeps Grosvalds ilustrē “Jauno Ābeci”

Grosvaldu bērniem ar humora izjūtu viss bija kārtībā – par to varam pārliecināties, vēstulēs lasot viņu savstarpējos jociņus un pastāstus. Bet 1.aprīlī piedāvājam ieraudzīt Džo jeb mākslinieku Jāzepu Grosvaldu mazliet citā ampluā;  viņš sacerēja arī jautrus pantiņus un zīmēja ilustrācijas grāmatiņai "Jaunā Ābece". To Džo darinājis saviem māsasbērniem Mērijai un Emanuelam 1914. gada Ziemassvētkos.
Ābecītes oriģināls glabājas LNMM Jāzepa Grosvalda kolekcijā.

Šim draudzīgajam šaržam arī ir prototipi – pie galda saviesīgi pusdieno Grosvaldu dēli Jāzeps un Oļģerds (kuram, kā mēs zinām no viņa draudzenes Eces vēstulēm, ārsts izrakstījis raga brilles), bet abus stingri uzmana Mamiņa jeb Omiņa – Marija Grosvalde zelta brillēs.

Latvijas delegācijas sēde 2. aprīlī

02.04.1919
Parīzē kārtējā Latvijas delegācijas sēde! Darbakārtībā dažādi svarīgi ziņojumi gan par Brēmera un Skubiņa došanos uz Liepāju, gan taktiku saistībā ar kontaktu dibināšanu ar lielvalstīm!

Arī Oļģerdam Grosvaldam tiek svarīgs uzdevums! 

Nr. 40
Sēde 2. aprīlī 1919. pulk[sten] 2.35 p[ēc] p[usdienas] Parīzē.
Klāt bija: J. Čakste, Z. Meierovics, H. Simsons, J. Grišāns, J. Seskis, O. Grosvalds, Dr. Mežciems, K. Ozols un K. Zariņš. Sēdi vada J. Čakste, protokolē K. Zariņš.
1) Nolasa un pieņem protokolus Nr. Nr. 35, 36, 37, 38, 39.
2) Z. Meierovics ziņo: 1) ka piektdien 4. aprīlī delegācijas locekļi A. Brēmers un V. Skubiņš izbrauks no Londonas caur Kopenhāgenu uz Liepāju ar angļu kuģi „Princess Margaret”, 2) par latvju valdības telegrammu, kurā tiek ziņots, ka lielinieki atkāpjoties no viņu ieņemtiem apgabaliem, ņemot lielā skaitā līdzi vaņģiniekus – ķīlniekus un necilvēcisko apiešanos ar pēdējiem.

Nolemj iesniegt par šo lietu Miera konferencē attiecīgu notu ar aizrādījumu par ķīlnieku daudzumu un viņu mocībām un lūgt Miera konferencei pēc eventuālām miera sarunām ar lielinieku valdību šo faktu ievērot un 3) par pārtikas vajadzību Latvijā, kura stiprā mērā pieaugtu ar Rīgas ieņemšanu. Pārrunājot šo jautājumu, nolemj iesniegt Ekonomiskai padomei attiecīgu memorandu ar lūgumu apgādā Latviju steidzami ar pārtikas līdzekļiem, pievedot memorandā Latvijas karaspēka sekmīgo darbību un tagadējos apstākļus.

3) Z. Meierovics ziņo par notikušām 2 kopējām sēdēm ar Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas priekšstāvjiem, kurās tikuši pārrunāti jautājumi par augšminēto valstu kopējo taktiku, kā arī par iespējamību piedalīties Miera konferences komisijas sēdēs, kurās tiktu pārrunāti minēto valstu jautājumi, tālāk nolemts spert soļus, lai dabūtu kopējas audiences pie tām lielvalstīm, pie kurām vēl līdz šim nav būts, t.i., Anglijas – Lloyd George un Amerikas prezidents – Vilsons un beidzot sarīkot kopējas militāru speciālistu sēdes, kurās pārrunāt jautājumu par minēto valstu militāro konvenciju.

4) Pārrunājot jautājumu par Informācijas biroju, delegācija izsakās, ka pēdējai jāpieliek visas pūles, lai nodibinātu tuvākus sakarus ar Parīzes presi un pieņem priekšlikumu, ka Informācijas birojam šinī lietā jāizstrādā pilnīgs plāns un tas jāceļ delegācijai priekšā vienā no nākošām sēdēm.

5) Pārrunājot jautājumu par Igaunijas un Polijas delegātu ielūgšanu delegācijā uz pusdienām. Delegācija nolemj viņus uzaicināt, bet viesu ielūgšanas laiku šinī gadījumā un priekš visām reizēm uzdot nokārtot d[elegācijas] sekretāram O. Grosvaldam, kurš tad par laiku un personām lai ziņotu delegācijai.

6) Z. Meierovics ziņo, ka vakar 1. aprīlī delegācijā bija ieradies iepazīšanās un informācijas nolūkā commendant Du Parquet Francijas politiski militārās misijas priekšnieks, kurš akreditēts pie Latvijas valdības un šinīs dienās aizbrauks uz Latviju. Delegācijas priekšstāvji snieguši viņam vajadzīgo informāciju, bet Du Parquet solījies priekš aizbraukšanas vēlreiz ierasties.

7) H. Simsons ziņo par saņemtiem 100 eksemplāriem memoranda priekš lielvalstīm un Miera konferences delegātiem un ka memorandu apņēmusies tulkot angļu valodā „The Times” galvenā politiskā direktora sekretāre Ms Cocking. Nolemj piedrukāt vēl kā priekš angļu memoranda, tā arī vispārējām vajadzībām attiecīgu daudzumu Latvijas kartes.

8) K. Ozols ziņo par sarunām ar Amerikas [delegācijas] Tirdzniecības un finanšu nodaļas priekšstāvjiem par to, kas Latvijā visdrīzāki un nepieciešamāki būtu vajadzīgs, bet, tā kā delegācijai nav noteiktu datu, tad nolemj telegrāfiski pieprasīt Latvijas valdībai.

9) Memoranda izsūtīšanu nolemj centralizēt sekretariātā pie O. Grosvalda.
Sēdi slēdz pulk[sten] 3.30 p[ēc] p[usdienas].
Priekšsēdētājs [paraksts]: Čakste
Protokolists [paraksts]: Zariņš

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

Latvijas delegācija ziņo par progresu

03.04.1919
Arī šodien Parīzē sēde! Latvijas delegācijas pārstāvji ziņo par progresu! Piemēram, Oļģerds Grosvalds informē, ka tuvākajā laikā pusdienās uzaicināti "The Times" darbinieki un rakstnieks Paul Adam!

Nr.41
Sēde 3. aprīlī 1919. pulk[sten] 2.20 p[ēc] p[usdienas] Parīzē.
Sēdē piedalās: J. Čakste, Z. Meierovics, H. Simsons, J. Grišāns, J. Seskis, K. Ozols, O. Grosvalds, K. Zariņš. Sēdi vada J. Čakste, protokolē K. Zariņš.

1) K. Ozols referē, ka viņš kopā ar Dr. Mežciemu delegācijas uzdevumā bija apmeklējuši Amerikas Sarkano Krustu un runājuši ar colonel Olds par Latvijas sanitāru priekšmetu trūkumiem. Colonel Olds apsolījies izpalīdzēt Latvijas kareivjiem, bet pieprasījis sarakstu par priekšmetiem, kas visnepieciešamāk būtu vajadzīgi. Pēc colonel Grīna atgriešanās šis jautājums tikšot nokārtots vispārīgi un plašākos apmēros.

2) H. Ozols ziņo, ka viņš kopā ar K. Zariņu 2. aprīlī bijuši pie Zviedrijas sūtņa grāfa Ehrensvärd`a, lai nokārtotu Zariņa braukšanu uz Stokholmu kā pagaidu Chargé d` Affair. Grāfs Ehresnvärd`s mutiski apstiprinājis Zviedrijas draudzīgas attiecības pret Latviju un apsolījies steidzami pieprasīt savai valdībai Zariņam attiecīgi diplomātisku vīzu.

3) O. Grosvalds referē par Informācijas biroja sēdi un viņa darbību un, ka piektdien 4. aprīlī pulk[sten]. 1 p[ēc] p[usdienas] uzaicināti uz brokastīm “The Times” līdzstrādnieks Lamby un topošā laikraksta galvenā politiskā direktora sekretārs Mr. Cocking un sestdien 5. aprīlī pulk[sten]. 1 p[ēc] p[usdienas] rakstnieks Paul Adam un ekonomists Labry.

4) Memorandus nolemj izsūtīt pa 5 eksemplāriem katrai no 5 lielvalstīm.
5) Prezidents Čakste uz delegācijas lēmumu izstrādājis Latvijas valsts vajadzībām šifru un nodod to ministram Z. Meierovicam.

6) K. Ozols iekustina jautājumu, tā kā delegācijai trūkst tiešas ziņas no Latvijas un arī grūti telegrāfiski, resp[ektīvi], rakstiski sazināties ar dzimteni, vai nevarētu viņu sūtīt uz Liepāju sazināties ar valdību un pēc tam atgriezties atpakaļ uz Parīzi.

Delegācija piekrīt priekšlikumam un nolemj sūtīt K. Ozolu kā delegācijas kurjeru uz Liepāju un galvenais noskaidrot: a) vispārējo politisko situāciju un speciāli attiecības ar Vāciju, b) tirdzniecības attiecības ar Sabiedrotiem, c) ievākt speciālus datus par Latvijas dzelzceļiem, d) par pārtikas jautājumu, e) Sarkanā Krusta vajadzībām un citus jautājumus. Izgādāt drīzumā attiecīgas vīzas K. Ozolam kā diplomātiskam kurjeram un Dr. Mežciemam kā ārstam.

7) H. Simsons ziņo, ka viņš saņēmis vēstuli no pazīstama angļu sabiedrības darbinieka Gall, kurš kopā ar Mr. Appleton, General British Trade Union Federation izdošot drīzumā politisku laikrakstu par Trade Union jautājumiem. Minētā laikraksta redakcija gribot savā orgānā arī apgaismot Latvijas jūrniecības, tirdzniecības un etc jautājumus un tamdēļ lūdzis H. Simsonu, resp[ektīvi], delegāciju iesniegt redakcijā attiecīgus rakstus. Delegācija lūdz H. Simsonu informēt periodiski minēto laikrakstu.

Sēdi slēdz pulk[sten] 3 p[ēc] p[usdienas]
Priekšsēdētājs [paraksts]: Čakste
Protokolists [paraksts]: Zariņš
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata

04.04.1919
Kad sniegpulkstenītes raisa rūgtas domas... Bet Skubiņš un Brēmers ar taksometru ved uz mūziklu!
Margarēta Grosvalde #diary
Michel and Eve came to see me at the Legation. Mrs. Cox sent mother snow-drops that she herself picked – but they give rise to some bitter thoughts, as it is she who keeps Murray away from us. Skubin and Brēmer took me to the “Learglio” in a taxi, and to-night we saw Joseph Coyne in “Going Up”.

05.04.1919
Margarēta pārdomā viesības pie Mišela un lasa Anatola Fransa romānu "Sarkanā lilija".
We went to Michel to-night with Eve who seems ridiculous in all her finery. It was strange to be in another atmosphere – with lovely pictures and furniture and beautiful Helen. We were a little stiff and out of place and I wonder what they said after we left. But the wonderful things one reads about – as Le Lys Rouge – seem to be possible.

Margarētas Grosvaldes vēstule Oļģertam Grosvaldam

06.04.1919
Margarētai svarīgs uzdevums priekšā - jāiet pie drēbniekiem pasūtīt brālim Oļģerdam uzvalks! Satraukums arī par tēvu Fridrihu, kurš uzņēmies jaunus pienākumus.
No: Margarēta Grosvalde
Kam: Oļģerts Grosvalds
32, Addison Gardens,
Kensington,
W.14
 
Cher Ogier,
Vakar saņēmu Tavu vēstuli ar čeku un mēģināšu visu ko Tu vēlies izdarīt. Man gan par gala iznākumu lielas šaubas, tamdēļ ka pat, ja es visu pareizi izdaru, Pope&Bradley vēl var slikti uzšūt, kā Gailits atrada savu uzvalku, un ko es tad iesākšu? Bez tam būs grūti aizsūtīt Tev, jo tagad neviens nebrauc. Bet cerēsim, ka izdosies.

Mēs tāpat pa vecam dzīvojam – kad nebūtu tik daudz ko darīt visiem, tad dzīve izliktos šausmīgi tukša – jo cilvēkus nekādus mājās neredz un ciemā ar nekur neiet. Man mazākais mūžīgi kautkādas jaunas ziņas un cilvēki kas kautko stāsta, manām dāmām gan nekādas kā saka Anregung nav. 
Vakar mēs bijām pie Miduļ, kur atradās skaistā Helm un kāda krieviete. Mani traki interesēja viņa gleznas – un patika redzēt reiz kaut ko jaunu.

Šodien, kā parasti svētdienās, mūs apciemo Pempern-ieši, kuri pavada savas dzīves dienas vienos strīdos.

Papucs taisās tagad braukt. Mamiņa ar labiem pūliņiem viņu aizveduse pie Nicol un gādājuse viņam jaunu mēteli un uzvalku. Es gan viņu nebaidīšu un neatrunāšu, bet man uznāk lielas šaubas, kas es domāju, cik kārtīgām jābūt vēstulēm, ko raksta mūsu iestādes un kādas vēstules uz kāda papīra viņš mīl rakstīt. Kad nebūs neviena prātīga cilvēka pie viņa, tad var iznākt bēdīga Legācija.

Raksti drīz, esi skūpstīts un sveicini visus pazīstamus, ļoti padevīgi Ekselenci un it sevišķi M. Charles Ozols.
Tava Margarēta

Kārlis Zariņš lūdz Frīdriha Grosvalda vizīti Stokholmā

07.04.1919
Jaunumi no Parīzes! Zigfrīds Anna Meierovics ziņo, ka viņš kopā ar Oļģerdu Grosvaldu apmeklējuši franču ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Albī! Savukārt Kārlis Zariņš uz Stokholmu kā Chargè d`Affaires lūdz sūtņa Fridriha Grosvalda ierašanos.

Nr.42
Sēde 7. aprīlī 1919.g. pulk[sten] 2.10 p[ēc] p[usdienas] Parīzē.
Sēdē piedalās: J. Čakste, Z. Meierovics, H. Simsons, K. Ozols, J. Seskis, O. Grosvalds, J. Grišāns un K. Zariņš. Sēdi vada J. Čakste, protokolē K. Zariņš.

1) Nolasa un pieņem protokolus nr. nr. 40 un 41.
2) J. Čakste ziņo par sarunām un panākumiem Amerikas palīdzības komisijā. Amerikas valdība bija izsūtījusi kuģi ar 1200 tonnu labības uz Kopenhāgenu, pēc sarunām kuģim dots priekšraksts doties tieši uz Liepāju un visu labību nodot Latvijas valdībai.

Bez tam Amerikas valdība došot Latvijai katru mēnesi par apmēram 10 000 dolāru vērtībā priekš bērniem pienu, cukuru un kakao un vienreiz 1 tonnu sveces. Saņemtā labība būtu Latvijas valdībai jāatmaksā pēc 2 gadiem, par ko jānoslēdz kontrakts. Kontraktu delegācija lūdz parakstīt prezidentam J. Čakstem, ārlietu ministram Z. Meierovicam.

3) Tiek ziņots, ka blokāde uz Latviju vēl neesot atcelta, bet ka satiksmei nekādas grūtības nebūšot un blokādes komisija Londonā došot vajadzīgo atļauju.

Delegācija, noklausījusies ziņojumu, nolemj spert soļus, lai blokāde tiktu pavisam atcelta, attiecoties uz Latviju.

4) K. Ozols ziņo, ka no Amerikas Sarkanā Krusta dabūta atļauja saņemt dažādus medikamentus pēc saraksta Londonā priekš Latvijas karaspēka vajadzībām pāri par 40 000 franku vērtībā. Bērniem tikšot sniegta palīdzība pēc iespējas plašākos apmēros.

5) Z. Meierovics ziņo, ka atkal otro reizi delegācijā bijis ieradies Commendant`s Du Parquet un ļoti sīki interesējies par Latvijas apstākļiem, bet galvenais: 1) no kā sastāv Latvijas valdība un Tautas Padome, 2) mūsu attiecības pret kaimiņiem, 3) pret Sabiedrotiem un arī Vāciju un Krieviju, 4) par virskomandi Latvijas karapulkiem. Du Parquet vēl lūdzis, vai Latvijas valdība nevarētu viņam piekomandēt kādu latviešu oficieri kā tulku. Tiek minēts oficieris Gobnieks.

6) Z. Meierovics ziņo, ka viņš kopā ar O. Grosvaldu apmeklējuši franču ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Albī mūsu kareivju lietā vispār un speciāli palkavnieka Mežaka piekomandēšanas lietā pie Latvijas delegācijas. Ģenerālis Albī neesot vēl nekādu noteiktu atbildi devis.

7) Tiek ziņots: a) ka rīt 8. aprīlī igauņu delegācija sasauc kopēju mazo valstu priekšstāvju sapulci, kurā tiks pārrunāts jautājums par piedalīšanos Miera konferences komisijas sēdēs un b) ka ceturtdien 10. aprīlī izbrauks no Parīzes K. Ozols uz Liepāju uz protokola no 3. aprīļa Nr.41 §6 lēmuma pamata un K. Zariņš uz Stokholmu kā Chargè d`Affaires lūdz sūtņa Fr. Grosvalda ierašanos.

8) Pārrunā jautājumu par Latvijas ekonomiskās komisijas organizēšanu. Sapulce izsakās, ka vajadzētu nodibināt vienu centrālo ekonomiskās komisijas organizāciju, kurai vajadzētu būt jeb nu Liepājā, jeb atkal Parīzē, bet šim jautājumam jātiek izšķirtam no Latvijas valdības. Lūdz K. Ozolu šo jautājumu Liepājā likt Latvijas valdībai priekšā izspriešanai.

Pēc ziņām Beļģijā esot dabūjamas par lētu maksu pirkt dažādas mašīnas etc. Uz Meierovica priekšlikumu nolemj vest sarunas ar Stabuša k[un]gu, vai viņš nebūtu ar mieru uzņemties delegācijas ekonomiskās nodaļas pagaidu vadīšanu. Gadījumā, ja ekonomiskās komisijas centrs būtu Parīzē, tad tiek minēts kā patstāvīgais šīs nodaļas vadītājs agronoms Bergs.

9) H. Simsons ziņo, ka Hārvardas Universitātes profesors un vairāku Amerikas fabriku un zemkopības kompāniju organizētājs Tomsons piedāvājis Latvijas valdībai caur viņu savus pakalpojumus un ka viņš, Simsons – par to ziņošot personīgi Ministru prezidentam Ulmanim.

10) J. Seskis ziņo, ka profesors Meillet esot nodomājis turēt Parīzē par Latviju un latviešiem priekšlasījumu un vēlētos, lai arī kāds no delegācijas locekļiem uzstātos ar kādu īsāku ziņojumu. Nolemj uzaicināt profesoru Meillet delegācijā uz brokastīm 9. aprīlī un tad iepazīties tuvāk ar priekšlasījuma saturu un pēc tam dot atbildi par piedalīšanos.

11) J. Čakste referē par inženiera H. Sturma vēstuli no 5. aprīļa 1919. Latvijas ēku atjaunošanas lietā. Pieņem zināšanai.
Sēdi slēdz pulk[sten] 3 p[ēc] p[usdienas].
Priekšsēdētājs [paraksts]: Čakste
Protokolists [paraksts]: Zariņš

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti