Krustpunktā

Satiksmes nozari Covid-19 ietekmējusi krietni. Izvaicājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu

Krustpunktā

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar sporta žurnālistu Lauri Lizbovski

Kā palīdzēt radošo profesiju pārstāvjiem, kas pandēmijas laikā palikuši bez ienākumiem?

Aplokšņu algas, «ekonomiskais genocīds» un pārkvalificēšanās. Kāpēc kultūrā krīze ir tik smaga?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valdībai jāpārtrauc “ekonomiskais genocīds” un jāsamazina darbaspēka nodokļi, komentējot kritiku par “aplokšņu algām” kultūras nozarē kā iemeslu šī brīža radošo personu neaizsargātībai, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra “CBB Konsultāciju birojs” partnere un valdes locekle Lienīte Caune.

"Krustpunktā" podkāstā:

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Diskusijā par to, kā palīdzēt radošo profesiju pārstāvjiem, kas pandēmijas laikā palikuši bez ienākumiem un atbalsta, piedalījās Lienīte Caune, "Pašnodarbināto mūziķu biedrības" dibināšanas iniciators, mūziķis, dzejnieks Guntars Račs, Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un biedrības “Latvijas Teātra darbinieku savienība” priekšsēdētāja, aktrise Daiga Šiliņa-Gaismiņa.

ĪSUMĀ diskusijā paustais:

  • Caune: Bez iztikas palikušajiem bija jānodrošina pabalsts vismaz minimālās algas apjomā.
  • Račs: Skatoties, kā divus mēnešus valdība uzlabojusi atbalsta risinājumus, sākotnēji vienkārši ir bijis nepareizs ceļš.
  • Zariņš: Kultūras ministrijas plānā – trīs nozares atbalsta bloki.
  • Zariņš: Atbalsta piešķiršanas kritērijiem par pamatu tiks ņemts radošo personu likums.
  • Šiliņa-Gaismiņa: Ja varētu skaidri pateikt, ka līdz gada beigām izrādes nenotiks, ļoti daudzi atrastu risinājumu, kā nopelnīt. Bet kas būs nākamgad? Vai būs aktieri, kas spēlēs?
  • Caune: Valdībai jāpārtrauc "ekonomiskais genocīds" un jāsamazina darbaspēka nodokļus, lai nebūtu “aplokšņu algas”.
  • Šiliņa-Gaismiņa: Bieži tieši darba pasūtītājs izvēlas par labu “aplokšņu algai”, nevis tās saņēmējs.

Krīze radošajās nozarēs

Kādēļ tieši radošajās nozarēs krīze izrādījusies tik smaga? Lienīte Caune uzsvēra: “Man ir milzīgas dusmas par to, kas šobrīd notiek tieši no valdības puses, kā risināti tiek šie jautājumi. Es esmu tas cilvēks, kas uzskata, ka nav tādu nodokļu nemaksātāju. Arī šie radošie cilvēki iet veikalā, pērk maizi, pienu, tādā veidā nomaksājot pievienotās vērtības nodokli, pērk degvielu, maksājot akcīzes nodokli – tas viss rezultējas gala beigās budžeta ieņēmumos. Un pārmest viņiem šobrīd – īpaši lielāka cūcība, kā pārmest mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem par to, ka “jums vispār nekas nepienākas” – tas ir absurds. Šī nav vienkārša krīze. Mēs visi ļoti labi saprotam – tā ir vispasaules krīze, ko mēs nevaram izskaidrot un pielīdzināt. Dažas valstis to pielīdzina kara stāvoklim.

Ļoti daudzi cilvēki vismaz gaidīja – sagaidot valdības paziņojumu, ka mums ir tik daudz naudas, ka mums ir Valsts kasē rezerves pietiekoši visam – ka tiešām šobrīd visi cilvēki būs pasargāti no šādas situācijas, ko šobrīd saka radošie cilvēki.

Ja valsts aizliedz faktiski iziet no mājām kādai daļai cilvēku, viņi paliek vispār bez iztikas līdzekļiem, es neuzskatu, ka šajā brīdī būtu jāsāk šķirot cilvēki tajos, kuriem pienākas, un tajos, kuriem nepienākas. Šobrīd nav vienkārši finanšu krīze. Šobrīd ir jāsaprot tas, ka ir jāglābj cilvēki. Un vismaz minimālā alga bija jānodrošina šiem te cilvēkiem, kas ir palikuši piespiedu kārtā pilnīgi bez līdzekļiem, jo valstij bija šāds te lēmums neļaut viņiem vispār gūt ienākumus.

Nav jāaizmirst tas, ka šie te mazie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, pašnodarbinātie, mazie uzņēmumi risina ekonomikā milzīgu, svarīgu lomu. Viņi dod darbu – kaut vai trīs vai pieciem cilvēkiem, kuri neprasa pabalstus, kuri nestāv rindās un neparazitē uz šo te sociālo budžetu. Ja šobrīd to valdība nesaprot, man būs ļoti žēl, jo šie cilvēki to atcerēsies nākotnē.”

Lienītes Caunes teiktajam piekrita Guntars Račs, uzsverot: “Ja mēs patinam filmu atpakaļ – to, kā divus mēnešus valdība ir visu laiku uzlabojusi un meklējusi risinājumus, kādā veidā atbalstīt cilvēkus, kuru darbība ir pilnībā apturēta – es teiktu, ka vienkārši ir bijis nepareizs ceļš. Es arī saprotu pēc sarunām ar valdības pusē iesaistītajiem, ka šis te “helikoptera princips”, kad nauda nokrīt no gaisa visiem vienādās devās vienkārši, lai viņi izdzīvotu, nebūs, jo droši vien atbildīgās personas baidās no daudzām konsekvencēm, no citu nozaru pārmetumiem. [..]

Bet šī nozare ir pilnībā apturēta – nevis kaut kādā dīkstāvē vai pagaidu stāvoklī.”

Kultūras ministrijas plānā – trīs nozares atbalsta bloki

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) 14. maijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja, ka KM plāno valdībai lūgt 32 miljonus eiro nozares atbalstam. KM Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidroja šajā summā iekļauti trīs bloki. Pirmais ir zaudējumu kompensācijas norišu organizatoriem, kas sastādītu aptuveni 20 miljonus eiro. Otrais bloks ir atbalsta mehānismi brīvmāksliniekiem – gan tiem, kas jau kvalificējušies dīkstāves pabalstiem, gan arī tiem radošajiem cilvēkiem, kas kādu iemeslu dēļ nevarēja pabalstu saņemt. Zariņš skaidroja, ka dīkstāves pabalstus valdība pārstās izmaksāt pēc 30. jūnija, taču kultūras nozare tajā brīdī vēl nebūs pilnībā darboties spējīga, jo dažādi ierobežojumi joprojām būs spēkā. Tāpēc KM meklē veidus, kā šo atbalstu pagarināt. Tam tiks izmantota jau eksistējošā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) radošo personu atbalsta programmā. KM cer paplašināt arī VKKF jaunrades stipendiju programmu, norādīja Zariņš. Savukārt trešais bloks KM plānā ir investīcijas jaunos kultūras projektos.

Atbalsta piešķiršanas kritēriji vēl tiekot precizēti, norādīja Zariņš, skaidrojot, ka tiem par pamatu tiek ņemts radošo personu likums.

“Vienīgais būtiskais diskusiju objekts ir, kā noteikt šo profesionalitātes kritēriju,” atklāja Zariņš.

“Jo pēc būtības radošo personu likums jau šobrīd saka, ka radoša persona ir jebkura persona, kas rada kaut ko jaunu autortiesību likuma izpratnē. [..] Klupšanas akmens varbūt nedaudz ir punkts, kas saka, ka šai personai ir jādod būtisks pienesums profesionālās kultūras dzīvē. Mums vēl jātiek skaidrībā, kā noteikt šos profesionalitātes kritērijus. Vai tas ir tas, ka mūziķis nosaka sev iztiku ar šo darbu, vai tie ir kādi citi kritēriji? Tas ir diskusiju objekts ar pašu nozari šobrīd.”

Citi iztikas avoti                                                                                

Vērtējot radošo personu iespējas dīkstāves laikā meklēt iztikas avotus citus, Daiga Šiliņa-Gaismiņa norādīja: “Ja kāds mums varētu skaidri pateikt, ka līdz gada beigām izrādes nenotiks, un teātri saprastu, ka viņiem aktierus līdz gada beigām nevajadzēs, es domāju, ka ļoti daudzi atrastu kaut kādu risinājumu, kā nopelnīt.

Bet tad ir jautājums – kas būs nākamgad, kad mēs šīs izrādes gribēsim? Vai būs aktieri, kas spēlēs?

Ja es būšu dabūjusi pietiekoši nopietnā vietā darbu, vai šis darba devējs būs priecīgs, ja es tur pastrādāju tikai divus mēnešus? Tas ir nenopietni. Protams, es vai kāds cits var mēģināt sākt uzsākt savu biznesu pilnīgi citā jomā. Neesam jau mēs tādi bārenīši, ka varam tikai ar radošu darbu nodarboties. [..] Jautājums ir par to, ka mums ir ļoti attīstīta mūzikas, teātra, dejas kultūra. Kultūra ir tā, kas cilvēkus Latvijā notur. Arī tos, kam valsts nodarījusi pāri šajā situācijā. Ja viņi paliks Latvijā, tas būs ģimenes un kultūras dēļ.”

“Aplokšņu algas” – arī pasūtītāju problēma

Komentējot bieži sabiedrībā izskanošo kritiku par “aplokšņu algām” kultūras nozarē kā iemeslu šī brīža radošo personu neaizsargātībai, Lienīte Caune uzsvēra:

“Es šobrīd dotu padomu valdībai neturpināt šo te – es to faktiski uzskatu par ekonomisko genocīdu. Samazināt darbaspēka nodokļus, lai nebūtu šīs te “aplokšņu algas” un viss pārējais.

Mēs esam cīnījušies kaut kādus deviņus gadus visādos formātos par to – mums nodokļi uz katru darbaspēka eiro ir tik nenormāli. Tas arī veicina šo te “aplokšņu algu” saņemšanu. Un vienkārši izlikties, ka nekas nenotiek, kad Polija vispār atceļ darbaspēka nodokļus, lai visus uzņēmējus kaut kā nebūt atbalstītu. Mēs esam devuši savus priekšlikumus – lūdzu, kaut par 70% samaziniet šos te darbaspēka nodokļus, lai saglabātu darbavietas.”

“Te ir tā problēma, ka tas eiro plus 70 eiro centi ir par daudz, lai kāds no pasūtītājiem vai maksātājiem varētu to samaksāt,” vērtēja Caune. “Pirktspēja nav tāda, kādi mums ir šobrīd darbaspēka nodokļi.”

Caunei piekrita Šiliņa-Gaismiņa, atgādinot, ka bieži tieši darba pasūtītājs ir tas, kas izvēlas par labu “aplokšņu algai”, nevis tās saņēmējs: “Lai tie cilvēki pajautā sev, kāpēc viņi piedāvā mūziķiem un aktieriem, pasākumu vadītājiem maksāt skaidrā naudā? Jo arī viņi nespēj nomaksāt šos nodokļus, kas būtu jānomaksā par šo personu. Man personīgi bijušas situācijas, ka ne jau es kādam prasu: “Vai jūs man nevarat samaksāt aploksnē?” Bet tieši man saka: “Ziniet, mēs jums samaksāsim skaidrā naudā.” Un tad tā ir mana izvēle – es domāju, vai man to naudu šobrīd vajag vai nevajag tādā formā.

Tā nav tikai mākslinieku problēma, tā ir ļoti bieži to cilvēku problēma, kas to mūziku pasūta.”

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.

Covid-19 krīzes laikā radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem atbalsta mehānismiem kultūras nozarē Kultūras ministrija lūgs piešķirt 32 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti