«Apeirons» sašutis par pārkāpumiem arhitektūras gada balvas projektos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Latvijas Arhitektu savienības organizētajā konkursā "Latvijas arhitektūras gada balva 2012" finālistu sarakstā iekļuvuši divi objekti, kuros konstatēti vairāki likuma pārkāpumi, norādījusi invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". Biedrības kritizētie objekti ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) ēka un Dobeles vēsturiskais tirgus laukums. LMA pārmetumus par pārkāpumiem noraida.

LMA jaunā korpusa nodošana ekspluatācijā ir apstrīdēta tiesā, bet Dobeles tirgus laukums atzīts par negatīvu piemēru, kuram nevajag sekot, teikts „Apeirons” izplatītajā paziņojumā.

2012.gadā Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" vērsās Labklājības ministrijā, Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī Pieminekļu aizsardzības inspekcijā ar lūgumu vērtēt Dobeles vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukciju, jo "Apeirons" norādīja uz vairākiem Būvniecības likuma pārkāpumiem. Visas iesaistītās puses vienojās šo objektu izcelt kā negatīvo piemēro Latvijas mērogā.

Arhitektūras balvas žūrijas vadītāja: mums nav pamata apšaubīt likumību

"Vides pieejamības prasības iekļautas likumdošanā jau kopš 2001.gada, bet joprojām ir visai savāda izpratne par tām un nereti arhitekti šīs prasības vienkārši ignorē. Šāda situācija nav pieļaujama un mēs uzskatām, ka tas būtu kauns gan Latvijas arhitektu savienībai, gan arī visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, ja šādi negatīvi piemēri tiktu apbalvoti un īpaši izcelti," norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Savukārt "Latvijas arhitektūras gada balvas 2012" žūrijas vadītāja arhitekte Liene Griezīte otrdien, 9. aprīlī, vēl nevarēja komentēt „Apeirona” paziņojumā izklāstīto situāciju, taču norādīja, ka balvas žūrijas kopējais viedoklis un komentāri par „Apeirona” pretenzijām tiks formulēti sēdē, kas žūrijai paredzēta 16. aprīlī.

„”Latvijas arhitektūras gada balvas 2012” žūrija izskatīja tos projektus, kuri ir nodoti ekspluatācijā. Jau šis fakts vien sniedz pamatu domāt, ka projekts ir īstenots likumīgi, atbilstoši visām normām. Žūrijai nav pamata apšaubīt ekspluatācijā nodoto projektu likumību,” LTV un LR vienotajam ziņu vortālam norādīja Liene Griezīte, paužot uzskatu, ka iesaistītajām pusēm – arhitektiem, projekta pasūtītājiem un īpašniekiem – jāatrisina problēma dialoga formā.

LMA prorektors: tā ir „Apeirona” interpretācija

„Apeirona” paziņojumā teikts, ka LMA ēkā konstatēti 15 likuma pārkāpumi, uz kuriem norādīja "Apeirons" vides pieejamības speciālisti un aicināja gan arhitektu, gan Mākslas akadēmiju situāciju uzlabot. Arhitekts Andis Sīlis norādījis, ka ir informēts par atkāpēm no likuma un atteicās no turpmākas pieejamības risinājumu uzlabošanas. Pēc vairākkārtējām pārrunām, apvienība "Apeirons" vērsusies tiesā ar lūgumu anulēt akadēmijas pieņemšanu ekspluatācijā un tiesa atzinusi apvienības prasību par pamatotu.

"Saskaroties ar tik noraidošu un ignorējošu attieksmi, mums diemžēl nekas cits neatliek kā vērsties pie tiesību uzraugošajām institūcijām. Latvijas Mākslas akadēmija, gluži kā Dobeles tirgus laukums ir piemērs, no kura vajadzētu izvairīties un arhitekts būtu nevis jācildina, piešķirot arhitektūras balvu, bet gan jāmudina pārveidot ēku tā, lai tā būtu pieejama ikvienam cilvēkam," norāda Ivars Balodis.

Tikmēr LMA pārstāvji norāda, ka apgalvojums „apvienība "Apeirons" vērsās tiesā ar lūgumu anulēt akadēmijas pieņemšanu ekspluatācijā un tiesa atzina apvienības prasību par pamatotu” neatbilst patiesībai. Pēc nodibinājuma Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” pieteikuma ierosināto administratīvo lietu tiesa vēl nav izskatījusi pēc būtības. Tas notiks tikai apmēram pēc gada.

Tāpat LMA vērš uzmanību, ka apvienība „Apeirons” administratīvajā lietā ir pārsūdzējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, tādēļ LMA lietā ir vienīgi trešās personas statusā.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Kristaps Zariņš apstiprināja LTV un LR vienotajam ziņu vortālam, ka „Apeirona” pārstāvji vairākkārt viesojušies LMA un notikušas sarunas par tikko pabeigto piebūvi, taču kategoriski nepiekrita apgalvojumam, ka sarunās bijusi „noraidoša un ignorējoša” attieksme no LMA pārstāvju un arhitekta Anda Sīļa puses.

Tāpat LMA prorektors pauda neizpratni par „Apeirona” vides pieejamības speciālistu atklātajiem 15 likuma pārkāpumiem LMA jaunajā piebūvē.

LMA: Piebūve uzcelta bez atkāpēm no projekta

„Piebūve ir uzcelta pēc projekta. Bez nevienas atkāpes no tā,” LTV un LR vienotajam ziņu vortālam apliecināja LMA prorektors Kristaps Zariņš.

Savukārt "Apeirona" valdes priekšsēdētājs norāda, ka vides pieejamības prasības nav tikai cilvēku ar invaliditāti iegriba vai nepamatota prasība. I. Balodis uzsver, ka pieejamība nepieciešama gan jaunajiem vecākiem, gan cilvēkiem ar īslaicīgu invaliditāti, piemēram, lauztu kāju, kā arī gados vecākiem cilvēkiem.

"Visā Eiropā un citās attīstītās pasaules valstīs šīs prasības ir pašsaprotamas un tiek ievērotas. Pie mums ar likumdošanu arī it kā viss ir kārtībā, bet, kā mēs ikdienas darbā redzam, likums tiek klaji ignorēts. Ja cilvēks nesamaksā nodokļus, viņš tiek sodīts par likuma pārkāpšanu. Tas ir saprotami un visiem pieņemami, bet, ja arhitekts ignorē Latvijas un starptautisku normatīvu aktu prasības attiecībā uz cilvēktiesībām, viņš tiek virzīts arhitektūras balvas saņemšanai. Šāda situācija nav pieņemama 21.gadsimtā civilizētā Eiropas Savienības valstī," norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti