Ja ēkas renovācijai netiks savākta nepieciešamā summa 150 000 eiro apmērā, Kaņepes Kultūras centram, visdrīzāk, nāksies izbeigt savu darbību. Pūļa finansēšanas kampaņā kultūras centra vēstnese ir Klāra. KKC skaidoja: "“Klāra” ir atslēgas vārds, ar kuru Kaņepes Kultūras centra viesi varēja vērsties pie bārmeņiem un apsargiem brīžos, kad jutās aizskarti, neērti vai apdraudēti. Kampaņas ietvaros Klāras tēls arī pārstāv Kaņepes Kultūras centru un ir kā aicinājums tā viesiem, klientiem, draugiem un rīdziniekiem: “Lai Kaņepes Kultūras centrs turpinātu pastāvēt, ir nepieciešama tava palīdzība!”"
“Deviņu gadu laikā ir pierādījies, ka Kaņepes Kultūras centra biznesa modelis ir pilnīgi dzīvotspējīgs, turklāt no peļnas spējam ieguldīt kultūras pasākumos un sociāli nozīmīgos projektos. Diemžēl esam nonākuši situācijā – lai Kaņepes Kultūras centrs turpinātu savu darbību, mums ir nepieciešamas investīcijas, kuras paši saviem spēkiem iegūt nevaram. Nav tādu finansējuma atbalsta programmu kultūras iestāžu attīstībai, savukārt pandēmijas laikā uz HoReCa industrijas uzņēmumiem raugās kā uz īpaši riskantu sektoru, jo neviens jau nevar pateikt, kad pandēmija beigsies. Vienīgais veids, kā mēs varam turpināt darbību, ir, ja cilvēki, kam ir svarīgas Kaņepes Kultūras centra vērtības, aktivitātes un mūsu kultūras programma, iesaistīsies un mūs aktīvi atbalstīs. Šī ir problēma, kas tiek identificēta visā Austrumeiropā, ne tikai Latvijā, proti, ir daudz programmu mākslas un kultūras projektu norisei, bet kultūras centru attīstībai šādu programmu nav pietiekami. Tādējādi privātais kultūras sektors ir pakļauts strukturālajai nevienlīdzībai. Šis ir brīdis, kad ir jārīkojas.
Mēs ļoti ceram uz mūsu draugiem, klientiem un viesiem, ka varēsim ātri un nesāpīgi veikt remontu un atgriezties jau daudz plašākās telpās,”
pastāstīja Kaņepes Kultūras centra radošais direktors Dāvis Kaņepe.
KKC ēka tiek nomāta no studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistru biedrības. Pēc ēkas apsekošanas 2016. gadā dažas viesiem nepieejamas daļas tika novērtētas esam sliktā tehniskā stāvoklī. 2017. gadā tika noslēgts jauns nomas līgums, kurā KKC apņēmās trīs gadu laikā veikt ēkas renovāciju. 2018. un 2019. gadā tika izstrādāts būvprojekts, salabota viena fasādes daļa, kā arī dārzā tika ieklāts bruģis. Renovācijas projektēšanā un iepriekšējos darbos ir ieguldīti jau 100 000 eiro.
Ēkas remonts bija jāveic līdz 2020. gada oktobrim. Būvniecības projekts tika apstiprināts 2020. gada martā, trīs dienas pirms ikdienu apstādināja pandēmija. Ēkas īpašnieki Kaņepes Kultūras centram jau ir nākuši pretī, pagarinot ēkas renovācijas termiņu. “Būvfirma konkursa kārtībā ir atrasta un ir gatava uzsākt renovācijas darbus kaut tūlīt. Būvdarbi norisinātos sešus mēnešus, kas nozīmē, ka mums ir pāris mēneši, lai atrisinātu šo eksistenciālo situāciju. Mūsu ieskatā, šis ir arī labākais brīdis, kad ēku renovēt, – pandēmijas ierobežojumu dēļ ēku tāpat nedrīkst izmantot,” skaidroja Kaņepes Kultūras centra izpilddirektors Kaspars Kondratjuks.
Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tiks mainīts un siltināts jumta segums, atjaunota ēkas fasāde, veikts koka konstrukciju remonts un atjaunoti vai mainīti visi ēkas koka logi. Tāpat tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu apmeklēt kultūras notikumus ēkas otrajā stāvā. Plašāku informāciju par plānotajiem remontdarbiem var apskatīt šeit.
Kaņepes Kultūras centram var ziedot divos veidos – ar vienreizēju ziedojumu vai sevis izvēlētu ikmēneša summu, automātiski ziedojot sešus mēnešus. Ziedot var Kaņepes Kultūras centra mājaslapā.
Kaņepes Kultūras centru atklāja 2012. gadā ar vienotu mērķi radīt kultūras oāzi pilsētas centrā, kas būtu pieejama katram sabiedrības dalībniekam. Savas pastāvēšanas laikā Kaņepes Kultūras centrs ir rīkojis vairāk kā 3000 pasākumu un sadarbībās īstenojis vairākus kultūrai, sociālajai vienlīdzībai un ilgtspējībai svarīgus projektus, piemēram, festivālu “Komēta”, “Neierastā literatūra” lasījumus, Sieviešu stendapu, elektroniskās mūzikas raidījumu “SIGNĀLS”, kinoteātri “Kino Augusts”, Eiropas līmeņa projektu par vienlīdzību naktsdzīvē “Sexism Free Night”, un tieši Kaņepes Kultūras centrā tika atklāts Latvijā pirmais ēdiena koplietošanas ledusskapis “Kopienas skapis”. Pirms pandēmijas tā apmeklējums bija aptuveni 12 000 cilvēku mēnesī. 2020. gadā tas oficiāli kļuva par pirmo bāru un kultūras centru – sociālo uzņēmumu Rīgā.
